SVF un PB: Vairāk jāiegulda pētniecībā, inovācijās, infrastruktūras attīstībā

Ekonomiskā izaugsme pasaulē joprojām ir pārāk zema. Tomēr, sadarbojoties cita ar citu, valstis var darīt krietni vairāk, lai nodrošinātu lielāku ekonomisko izaugsmi. Tā ikgadējā rudens sanāksmē, kas šajās dienās notiek Vašingtonā, uzsver Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka. Gan pārtikušās, gan attīstības valstis tiek mudinātas vairāk ieguldīt zinātnē un pētniecībā, kā arī infrastruktūras attīstībā, jo šobrīd tam ir vispiemērotākais brīdis.

Pasaules ekonomikā ir iestājies jaunais viduvējības posms, jo izaugsmes tempi ir tālu no tā, ko gribētos redzēt. Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) ikgadējā ekonomikas pārskatā. Izaugsme pārticības valstīs ir zema, attīstības valstīs ir vieta piesardzīgam optimismam, bet nabadzīgo valstu izredzes ir drūmākas nekā iepriekš, sacīja SVF izpilddirektore Kristīna Lagarda:

“Mūsuprāt, izaugsme pārāk ilgi ir pārāk zema un nes atdevi pārāk mazam cilvēku skaitam. Jau pati par sevi tā nav laba ziņa. Bet tā ir arī pateicīga augsne tādai politiskai rīcībai, kas var vēl vairāk samazināt izaugsmi. Tomēr mēs uzskatām, ka valstīm pastāv iespēja pāriet no esošās “jaunās viduvējības” uz “jauno paktu”.”

Kristīna Lagarda ir pārliecināta, ka šobrīd ir pienācis laiks ciešākai starptautiskai sadarbībai, jo kopējie valstu centieni var radīt plašāku pozitīvo efektu pasaulē. Viņa arī mudināja tādas valstis kā Kanāda un Vācija izmantot tām pieejamos brīvos budžeta resursus un sākt tērēt vairāk, lai stimulētu kopējos ekonomikas attīstības tempus.

Starp prioritārajām ieguldījumu jomām tiek minēta pētniecība un inovācija, kā arī infrastruktūras attīstība, jo šobrīd tam ir zemas izmaksas. Tāpat Lagarda uzsver, ka ir nepieciešams nevis atkārtot vecos politikas paņēmienus, ieguldot spēkus un resursus tikai starptautiskajā tirdzniecībā, bet gan nodrošināt, lai ekonomiskās izaugsmes augļus saņemtu arī mazāk turīgie iedzīvotāji, kuri brīžiem mēdz būt atstumti no globālajiem attīstības procesiem.

Pieaugošais populisms un pretestība brīvai pasaules tirdzniecībai tiek uzskatīti par ļoti nozīmīgiem izaicinājumiem.

Viens no būtiskiem faktoriem ir arī gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Vairāki ekonomisti jau iepriekš ir norādījuši, ka līdz ar izstāšanās procesa uzsākšanu Apvienoto Karalisti sagaida ekonomiskās grūtības. Pagaidām gan Lielbritānija to vēl nav izjutusi, jo pēc būtības kopš jūnijā notikušā referenduma nekas vēl nav mainījies.

Ne mazākas galvassāpes sagādā bēdīgais vairāku Eiropas banku stāvoklis. Kā zināms, problēmas šobrīd piedzīvo gan viena no lielākajām Vācijas bankām “Deutsche Bank”, gan arī Itālijas “Monte Paschi”. Arī citu banku peļņas rādītāji ir salīdzinoši zemi, kas ir daļēji skaidrojams ar Eiropas

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt