Pievienotā vērtība

Ergonomiska darba vide mājstrādes laikā. Latvijas uzņēmumu labie piemēri

Pievienotā vērtība

Vakcinācija: kā tā ietekmēs darba devēju un darba ņēmēju attiecības turpmāk

Sudraba ekonomika - jēdziens, kas ikdienā ienāks aizvien biežāk

Sudraba ekonomika – jēdziens, kas ikdienā ienāks aizvien biežāk

Ar sudraba ekonomika saprot tādu tautsaimniecības veidu, kas ir atvērts un pieejams cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Ir diezgan nepārprotami skaidrs, ka Eiropa noveco un pēc gadiem trīsdesmit tajā 35% iedzīvotāju būs vecāki par 60. Līdz ar to pieaugs pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem tieši senioru vajadzībām. Tā teikt – būs tirgū pieprasījums, radīsies arī piedāvājums. Bet tie nav vienīgie izaicinājumi. Līdz šim makroekonomiski uz sabiedrības novecošanu raudzījās kā kaut ko nevēlamu un negatīvu. 

"Sudraba ekonomika, sabiedrības novecošana ir milzīga problēma, ja mēs valsti uztveram kā lielu fabriku, kuras mērķis ir pēc iespējas vairāk saražot, izspiest maksimumu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Indivīdi vienkārši ir skrūvītes, ražošanas detaļas, kuras ar laiku nolietojas. Tā kā saražot pēc iespējas vairāk IKP ir svarīgāk, nekā parūpēties par “iekārtām”, tad cilvēkus var norakstīt ap 65 gadiem vai pat nedaudz ātrāk.

Bet, jo lielāka ir norakstīto cilvēku daļa, jo vairāk 65+ cilvēku, jo lēnāka IKP izaugsme, un tā ir problēma,"

šādi galvenos izaicinājumus skaidroja Latvijas Bankas eksperts Oļegs Krasnopjorovs Rīgas Tehniskās universitātes rīkotā starptautiskā konferencē, vienlaikus aicinot uz sabiedrības novecošanu paraudzīties kā uz iespēju, kurā visu nemēra tikai pēc saražotā, bet arī cilvēka dzīves ilgumam ir vērtība. 

"Šodienas jaunais skatījums ir, ka sudraba ekonomika piedāvā jaunas pašrealizācijas iespējas, ja uzskatām, ka IKP izaugsme kalpo cilvēkiem, nevis otrādi. Saražotās preču izlaides skaitļi, eksporta konkurētspēja un pārējie – tie visi ir tikai rīki labākai dzīves kvalitātei, un veselīga, ilgmūžīga dzīve pati par sevi ir unikāla vērtība, pat ja tā nenodrošina IKP pieaugumu," teica Latvijas Bankas ekonomists.

Šādā izpratnē Latvijā un Eiropā kopumā sudraba ekonomikas attīstība ir pašā sākumposmā un līdz ar to ir visas iespējas, un nekas nav zaudēts.

Pēc ekspertu domām, valstīm jau tagad vajadzētu sākt domāt par piemērotas vides radīšana, kura veicina vecāku cilvēku veiksmīgāku iekļaušanos darba tirgū, mūžizglītību un sociālo aktivitāti, lai vecāki cilvēki varētu paši par sevi parūpēties, ilgāk strādātu, saglabātu labu veselību ilgāk  un kļūtu par atbalstu savām ģimenēm, nevis par nastu tām un visai sabiedrībai kopumā.

Šobrīd bieži sudraba ekonomiku gan saprot visai vienpusēji –  ir jāveicina tas, lai cilvēki pēc iespējas ilgāk turpina strādāt, piemēram, ceļot pensionēšanās vecumu, tās fabrikas skrūvītes izspiežot līdz pēdējam. Ja to kļūdaini ņem kā vienīgo atskaites punktu, tad droši, sarkastisku seju var teikt, ka Latvijā jau tagad ir diezgan ideāla sudraba ekonomika.

"Mūsu valstī, Latvijā, šajā vecuma grupā 65+ ir viens no augstākajiem nodarbinātības līmeņiem Eiropā.

Bet, vai tas nozīmē, ka esam jau gatavi sudraba ekonomikai? Lai uz to atbildētu, ir ļoti svarīgi saprast, kāpēc tik daudz? Ir divi varianti –  pirmais, ka šo cilvēku darba pieredze un zināšanas ir tās, kuras nodrošina iespēju turpināt pašrealizēties darbā. Mums būtu jābūt ļoti priecīgiem, ja tas tā būtu Latvijā, bet pie mums ir otrs, nevēlamais variants – cilvēki strādā, vajadzības spiesti, viņu pensijas ir mazas un, lai izdzīvotu, ir vajadzīgi papildu ienākumi. Turklāt redzam, ka šajā grupā ienākumi ir ļoti mazi, zem 200 eiro. Ja jaunāki cilvēki – aptuveni 5% – pelna zem 200 eiro mēnesī, bet starp senioriem šis īpatsvars ir trīs reizes lielāks – 15%," teica Krasnopjorovs.

Konferences secinājumi šī brīža pensionāriem gan nav diez ko cerīgi, būtiski mainīt šo situāciju, tūlīt un tagad nav iespējams. Bet, ko gudra valsts var darīt, – sākt jau tagad domāt par nākotni un radīt pēc iespējas labāku vidi mūžizglītībai, attīstīt veselības aprūpi, lai pēc gadiem trīsdesmit, kad katrs trešais Eiropas iedzīvotājs būs vecumā virs 65 gadiem, mūsu dzīves kvalitāte un ekonomiskās iespējas strauji neciestu. Gudrai sabiedrībai vajadzētu to aktīvi pieprasīt valsts politikas veidotājiem, gluži kā tagad "zaļās" idejas un rīcības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt