Viņa stāstīja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Valsts kontroļu auditā ir ieteikumi, kuri jāīsteno, un viens no tiem ir uzlabot "RB Rail" darbību. "Ministrija strādā, lai uzlabotu pārvaldības līmeni," sacīja Bērziņa.
"Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris raidījumā stāstīja, ka, lai atrisinātu lēmumu pieņemšanas struktūras problēmas, ir jāatrod balanss padomes līmenī un jāpanāk, ka projektā regulāri iesaistās arī visu trīs valstu ministri. Viņaprāt, vajadzētu atcerēties, ka tik milzīgu projektu nevar īstenot viena valsts un viena iestāde.
Arī Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna piekrita, ka darbinieki cītīgi strādā, bet viņiem vajadzīgs visu trīs Baltijas valstu atbalsts un apņēmība.
Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") aicināja projektā iesaistīt kādu, kam ir pieredze ar tik lielu projektu īstenošanu. Savukārt SM pārstāve iebilda, ka, lai gan projektā iesaistītie ar tik vērienīgiem projektiem nav strādājuši, viņi ir jomas profesionāļi. "Pilnveidojamies, strādājot un augot," procesu raksturoja Bērziņa.
Vitenbergs dalījās arī bažās par Igauniju, kas saredzot riskus projektā. Klātesošie viņu mierināja, ka visu trīs Baltijas valstu ministri apņēmušies atbalstīt projektu. Politiķis arī norādīja, ka Somija atteikusies "ienākt šajā projektā". Driksna viņam stāstīja, ka Somijā tieši pašlaik ir jauna valdība un jāgaida tās lēmumi. Pēc viņa teiktā, Somijas lēmums nebūt kopējā uzņēmumā "RB Rail" ir īslaicīgs politisks lēmums, bet kopumā Somija projektu atbalsta, un tas valstij ir nozīmīgs.
Tāpat arī projektā strādājot, lai visās valstīs tiktu ievērotas kopējas vadlīnijas.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem.
Lai īstenotu "Rail Baltica" projektu, izveidots projekta koordinators - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums "RB Rail". "RB Rail" vienlīdzīgi akcionāri ir SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" no Latvijas, "Rail Baltica Statyba" no Lietuvas un "Rail Baltic Estonia" no Igaunijas.
Šogad novembrī "RB Rail" darbinieki izplatījuši vēstuli, norādot, ka projekts ir kritiskā situācijā. Galvenais iemesls esot projekta sliktā, sadrumstalotā pārvaldība.
