Saldū veidojas rindas ar graudu kravām

Graudu daudzums iespaidīgs, bet kvalitāte atbilst lopbarības graudiem, tā par nokultajiem ziemājiem spriež SIA „Baltic Agro” speciālisti. Pašlaik uzņēmuma Saldus servisa centrā, kas agrāk bija pazīstams kā „Saldus labība”, veidojas rindas ar graudu kravām.

Saldus ir viens no centriem Kurzemē, uz kurieni plūst zemnieku nokultās labības kravas. Uzņēmums uzglabā graudus, tos pārdod, kā arī ražo lopbarību un piedāvā citus pakalpojumus. Graudu daudzums šogad ir tik liels, ka daļai zemnieku nāksies gaidīt, lai turp nogādātu savu šī gada ražu, uzsver SIA „Baltic Agro” Saldus servisa centra vadītājs Egils Kļava: ”Katru gadu mums ir ap 50 tūkstoš tonnu. Šis gads ir izcils tonnu ziņā. Visas pazīmes rāda, ka augustā vien jau būs 50 tūkstoš tonnas. Spraigs darba posms. Vairāk nav iespējams pieņemt. Cik varam, tik aizvedam uz ostām un eksportējam. Kad vieta atbrīvosies, tad atkal būs vieta nokultajam.”

Šogad dominē lopbarības graudi - aptuveni 80%, uzsver Egils Kļava. To, ka vēsā vasara, pēc tam straujais karstums un sausums ietekmējis graudu kvalitāti, kā arī kulšanas procesu, apstiprina Saldus novada zemnieks Edgars Kronbergs. Viņš pārstāv zemnieku saimniecību „Jānīši”: „Karstums, kas pēkšņi uznāca, nokaltēja graudus. Graudu stiebri palika puszaļi. Nespēja labība vienmērīgi nogatavoties. Iemesls varētu būt vēsā, mākoņainā vasara. Kombainam bija slodze - daudz zaļās masas, kas apgrūtināja kulšanu.”

Pirms zemnieki nodod savu graudus, tiek veiktas analīzes. Saldū tas notiek īpašā laboratorijā.

„Paraugi nonāk paraugu dalītājā. Nosaka netīrību un citu. Minūtes laikā graudam tiek noteikti septiņi parametri.” Konkrētais piemērs apliecina kopējo situāciju, stāsta „Baltic Agro” laboratorijas vadītāja Inese Levica: ”Šajā gadījumā mēs redzam šī gada raksturīgāko tendenci - ir neliels proteīns, neliels lipekļa saturs graudos. Tilpuma masa ir ļoti liela - 821 grams litrā. Tā ir ļoti liela tilpuma masa, graudi ir smagi.”

Pašlaik zemnieki jau sākuši kult vasarājus un situācija ir atšķirīga, skaidro vecākā laborante Zoltija Kreizlere: ”Vasaras kviešiem ir labāka kvalitāte. Vēlāk sēti, laika apstākļi viņiem bijuši labāki.”

No vasaras kviešiem pārtikas graudu būs daudz vairāk. SIA „Baltic Agro” Saldus servisa centra vadītājs Egils Kļava skaidro, ka bažām par graudu daudzumu pārtikai nav pamata: „Cilvēki var īpaši neuztraukties, tas pārtikas daudzums, ko patērē Latvijā - ar to nebūs nekādu problēmu. Nav nekas jāved iekšā. Vienkārši šoreiz vairāk eksportēsim lopbarības graudus, citreiz vairāk eksportējam pārtikas graudus.”

Lai arī vasaras untumi ietekmējuši graudu kvalitāti, tomēr tieši sausais un karstais laiks ir palīdzējis no postažas paglābt labību, kas šogad daudzviet Latvijā sakrita veldrē. Zemnieks Edgars Kronbergs stāsta, ka lielāko daļu no veldrē sakritušajiem graudiem izdevies nokult.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti