Šobrīd Ukrainā turpinās ražas novākšana. Patlaban novākti ap 54 miljoniem tonnu visdažādāko kultūraugu, bet uz laukiem ir vēl ap 20 miljoniem tonnu, pamatā kukurūza.
Daudzviet frontei tuvāk esošajos apgabalos ražas novākšana notikusi un arī turpinās ļoti bīstamos apstākļos. Bet ir arī labas ziņas – kā pirmdien preses konferencē atzina Ukrainas parlamenta Agrārās un zemes politikas komisijas loceklis Dmitro Solomčuks, šā gada raža padevusies pat labāka, nekā sākotnēji gaidīts.
Tas tāpēc, ka bijuši labi laika apstākļi un atmīnētas plašākas teritorijas, nekā sākotnēji bija domāts, kas savukārt ļāva zemniekiem zemi apstrādāt.
Tomēr lauksaimnieki nav priecīgi, jo daudzviet frontei tuvāk esošajos apgabalos graudu iepirkuma cenas noslīdējušas ļoti zemu to problēmu dēļ, kas saistītas ar Krievijas uzbrukumiem un graudu eksportu.
"Situācija ar agrārās produkcijas realizēšanu šobrīd ir sarežģīta, jo nav loģistikas produkcijas izvešanai vai arī tā ir par augstu cenu. Iepirkumu cenas ir ļoti zemas, īpaši deokupētajās teritorijās – Hersonas, Zaporižjas, Sumu, Harkivas apgabalos. Ļoti grūti no turienes izvest, un cenas ir tik zemas, ka lauksaimnieks pēc produkcijas realizācijas nevar samaksāt pat par laukiem," stāstīja Ukrainas parlamenta Agrārās un zemes politikas komisijas loceklis Dmitro Solomčuks.
Zemās graudu iepirkumu cenas ietekmē arī lauksaimnieku spējas šoruden iesēt ziemājus. Kā stāstīja Solomčuks, šoruden, visticamāk, pat par aptuveni 20% mazāk tiks iesēti ziemāji, nekā tas bija pērnruden, un tas, protams, atstās iespaidu uz Ukrainas nākamā gada graudu ražu.
Par atbalsta mehānismiem lauksaimniekiem tiek domāts gan attiecībā uz kreditēšanu, gan citādi. Solomčuks pirmdien stāstīja, ka varētu rosināt valdībai veidot speciālu Ukrainas graudu fondu, kas iepirktu no lauksaimniekiem graudus par fiksētu cenu.
Fonds tad tos uzglabātu un meklētu izdevīgākos veidus, kā realizēt. Fiksēta graudu cena zemniekiem ļautu kaut nedaudz atsperties, savest kārtībā tehniku, iegādāties minerālmēslus un citādi sagatavoties jaunajai sezonai.
Tas, cik lielus zaudējumus Krievijas iebrukums nodarījis lauksaimniecībai, nav zināms. Publiski lēsti atsevišķiem objektiem nodarītie postījumi, piemēram, iznīcinātās fermas teritorijās, kas bija okupācijā, vai Kahovkas dambja pārraušanas rezultātā dabai un cilvēkiem nodarītie postījumi, kas ir milzīgi.
"Lai aprēķinātu visu lauksaimniecībai nodarīto postījumu kopš kara sākuma, tad es nezinu – laikam kalkulatoram skaitļu pietrūktu. To aprēķināt ir grūti. Kā minimums – 30 līdz 40 miljardi ASV dolāru (28,5–38 miljardi eiro). Tie ir aptuveni iespējamie skaitļi. Precīzi ir grūti aprēķināt, jo simtiem tūkstoši hektāru zemes ir mīnēti, ir iznīcinātas noliktavas un tehnika, ražas, kuras vajadzēja novākt, bet netika novāktas, ekoloģiskais kaitējums videi – simtiem tūkstošiem hektāru būs vajadzīga ilga ekoloģiska atjaunošana," teica Solomčuks.
Jāpiebilst, ka, no vienas puses, ukraiņu zemniekiem milzīgus izaicinājumus radīja Krievijas iebrukums Ukrainā, bet, no otras puses, – viņus ļoti sāpīgi skar kaimiņvalstu noteiktie ierobežojumi graudu eksportam un Krievijas uzbrukumi Melnajā jūrā.
Lai arī šobrīd ir atļauta graudu izvešana caur Ukrainas kaimiņvalstīm tranzītā, šī plūsma ļoti ilgo kravas pārbaužu dēļ uz robežām ir daudzkārt mazāka, nekā normāli varētu būt.
Nesen atklātais graudu jūras koridors, kas iet gar Odesas apgabala krastu līdz Rumānijas teritoriālajiem ūdeņiem strādā, taču, kā atzina deputāts Solomčuks, apstākļi ir sarežgīti.
Šobrīd visas trīs Ukrainas Melnās jūras ostas ir atsākušas kuģu pieņemšanu graudu eksportam, un kopš septembra pa šo ceļu Ukrainas ostas atstājuši 25 kuģi, kas izveduši kopumā aptuveni vienu miljonu tonnu graudu. Tas ir sākums – norādīja Solomčuks, cerot, ka šādā veidā ar laiku varēs izvest daudz vairāk produkcijas.
KONTEKSTS:
17. jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no vienošanās, kas Ukrainai nodrošināja iespēju turpināt lauksaimniecības produkcijas eksportu no Melnās jūras ostām.
2022. gada vasarā izveidotais Ukrainas graudu eksporta koridors Melnajā jūrā ļāva apiet Krievijas karakuģu īstenoto Ukrainas ostu blokādi, ko Krievija uzsāka pēc pilna apmēra iebrukuma pagājušā gada 24. februārī.
Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.
Ukrainas graudu eksports atsākās tikai 2022. gada jūlijā pēc tam, kad Kijiva un Maskava piekrita ANO un Turcijas izstrādātajai iniciatīvai, kas ļauj kravas kuģiem no Ukrainas ostām netraucēti nokļūt līdz Bosfora šaurumam Turcijā, bet pēc tam doties tālāk.
