Rīgā top daudzas jaunas biroja ēkas. Vai tās nepaliks tukšas?

Rīgā turpinās aktīva biroju ēku celtniecība. Lai gan, kā liecina nekustamā īpašuma kompānijas "Newsec" apkopotā informācija, šā gada 2. ceturksnī brīvās biroju platības bija 11%, vēl šogad tirgū biroju telpas palielināsies par vairāk nekā 21 000 kvadrātmetru. Savukārt 2023. gadā ekspluatācijā plāno nodot gandrīz sešas reizes lielāku platību. Jaunās ēkas būšot videi draudzīgas un energoefektīvas, bet, ņemot vērā, ka daudzi strādā attālināti vai hibrīddarba režīmā, vai tik daudz biroji galvaspilsētā būs nepieciešami? 

Rīgā top daudzas jaunas biroja ēkas. Vai tās nepaliks tukšas?
00:00 / 05:04
Lejuplādēt

Lai gan karš Ukrainā, energoresursu un būvniecības sadārdzināšanās ir apturējis dažu biroju attīstītāju plānus, Rīgā biroju celtniecība turpinās. Nekustamā īpašuma un investīciju uzņēmuma "Colliers" partneris Latvijā Ēriks Bergmanis stāstīja, ka izmaiņas tirgū ienesusi arī pandēmija.

"Nedaudz samazinājās tā platība, ko uzņēmums gribētu izmantot savām vajadzībām, par 20–30%, bet mainījās funkcionalitāte. Ja agrāk bija tā saucamie atvērtā plānojuma biroji, kur visi sēdēja vienā lielā telpā, tagad vairāk parādās pārrunu telpa, kur cilvēki var socializēties. Un tas ir primāri domāts, lai cilvēkiem būtu iespēja un interese atgriezties birojā, jo uzņēmumam ir svarīgi, lai cilvēki savā starpā komunicē ne tikai attālināti vai digitālā vidē, bet lai nāk uz darbu, tiekas un runā klātienē," teica Bergmanis.

Tomēr "Kantar" veiktā aptauja liecina, ka trešā daļa Latvijas iedzīvotāju jau strādā attālināti no mājām vai hibrīddarba režīmā – dažas dienas no mājām, dažas birojā. Uzņēmuma "Eiropersonāls" valdes locekle Arta Biruma stāstīja, ka līdzīgas tendences ir visā pasaulē, un pārmaiņas darba vidē notiks, bet lēnām, jo tās saistītas ar izmaksām.

"Ļoti mazs procents cilvēku, kas grib atgriezties simtprocentīgi birojā, un arī salīdzinoši mazs procents, kas simtprocentīgi grib mājās strādāt.

Attiecīgi darba devēji būs spiesti domāt par to, kā sakārtot darba vidi, lai nodrošinātu šo elastību, ka visi vienlaicīgi nav darbā, ka tev pašam nav savas darbavietas, bet ka tu nāc un brīvajā [vietā strādā].

Cilvēkiem ir jāmaina savi ieradumi, un šeit ir gan vadītāji, kas varbūt negrib mainīt savus ieradumus, gan darbinieki pretojas, viņi arī negrib mainīt savus ieradumus," norādīja Biruma.

Vai, mainoties cilvēku paradumiem, risks, ka biroji paliks tukši un investīcijas tiks ieguldītas velti, nav pārāk liels? Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas priekšsēdis Aigars Šmits vērtēja, ka nekustamā īpašuma jomā riski ir vienmēr.

"Tas ir biznesa risks. Nevar jau tā teikt, varbūt kāds principā pieteiks maksātnespēju un tirgū parādīsies varbūt lēti biroji. Jo šobrīd biznesa rentabilitātei ir jābūt pietiekami augstai, jo šo jauno biroju nomas maksa nav īsti zema, tie ir no kaut kādiem 15 eiro un plus par kvadrātmetru. Tā tendence varbūt šobrīd ir strādāt no mājām, bet šīm tendencēm ir tendence mainīties. Jo, kaut vai salīdzinot ar dzīvokļu tirgu – strādāt no mājām ir forši, bet tā kā pietrūkst vēl viens kabinets. Ir pagājis pusotrs gads, un jau atkal ir pilnīgi pretēji,

cilvēki dārgā energoresursa dēļ maina lielāku mājokli uz mazāku mājokli. Un, es domāju, ka arī birojiem būs diezgan identiska un līdzīga situācija," klāstīja Šmits.

Uzņēmuma "Eiropersonāls" valdes locekle vērtēja – tā kā arī valsts pārvaldē jādomā par līdzekļu ekonomiju, jaunie biroji varētu noderēt arī ministriju un citu valsts iestāžu darbiniekiem.

"Es domāju, ka jaunie biroji nepaliks tukši, bet apdraudētas ir vecās ēkas bez kondicionēšanas un dažādām citām modernām iespējām. Jo, skatoties uz valsts pārvaldi, kas šobrīd aktīvi domā par to, ka varbūt nestrādāt piecas dienas, bet 3 vai 4 dienas nedēļā darba vietā un pārējo laiku slēgt minimālo apkures režīmu. Viņi noteikti izvēlēsies uz priekšu telpas, viens – varētu būt mazākā platībā, otrs – kur visas šīs klimata kontroles ir regulējamas. Ja būs liels piedāvājums, tad būs labas cenas, varēs dabūt A klases birojus par labu cenu, līdz ar to nokritīs pieprasījums pēc zemākas klases birojiem," vērtēja Biruma.

Pirmie uzņēmumi Latvijā, kas maina līdzšinējo darba sistēmu, ir informācijas tehnoloģiju uzņēmumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti