Pusgada laikā jaunu uzņēmumu mazāk, bet mazāk arī likvidēto

Raugoties uz uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamiku 2020. gada pirmajos sešos mēnešos, "Lursoft" norāda, ka šajā periodā bijis mazāk jaunu un arī mazāk likvidēto uzņēmumu. Tikmēr ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos pēc pāris mēnešu lejupslīdes atkal audzis.

Mazāk jauno un mazāk likvidēto

Šogad pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 4369 jauni uzņēmumi - par piektdaļu mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, tā uzrādot zemāko rādītāju pēdējo 17 gadu laikā. Analizējot jauno uzņēmumu skaitu pa mēnešiem, redzams, ka vēl janvārī, februārī un martā to skaits bijis līdzvērtīgs iepriekšējo gadu dinamikai, taču aprīlī reģistrēts straujš kritums. Pēc "Lursoft" apkopotajiem datiem, 2019. gada aprīlī reģistrēti 899 jauni uzņēmumi, bet šogad – vien 436.

Maijā un jūnijā jauno uzņēmumu skaits palielinājies, taču tas aizvien bijis zemāks par iepriekšējā gada rādītājiem. Maijā reģistrēts par 40,29% mazāk jauno uzņēmumu nekā pērn attiecīgajā mēnesī, bet jūnijā – par 11,98% mazāk.

Starp pirmajā pusgadā likvidētajiem uzņēmumiem vairāk nekā ceturtā daļa pārstāv tirdzniecības sektoru, savukārt desmitā daļa pārstāv profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, kas aptver tādas apakšnozares kā juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi.

Savukārt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektors, kas viens no pirmajiem izjuta Covid-19 krīzes sekas, nav ierindojies starp nozarēm, kuru uzņēmumi šogad būtu likvidēti vairāk nekā citi.

Pirmajos sešos mēnešos šogad likvidēti kopskaitā 6109 uzņēmumi, 2176 uzņēmumiem apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 182 juridiskām personām ierosināta maksātnespēja.

Līdz ar zemāku jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti sarucis arī jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls, kas šogad bijis par 55,96% zemāks nekā 2019. gada pirmajos sešos mēnešos. Teju trešdaļu no šogad pirmajā pusgadā reģistrēto uzņēmumu 34,83 miljonu eiro lielā kopējā pamatkapitāla veido viens uzņēmums – SIA “Orkla Biscuit Production”.

Uzņēmums ar 10 miljonu eiro lielo pamatkapitālu šobrīd reģistrēts Rīgā, Miera ielā 22, taču tā mērķis ir Ādažos, blakus “Laimas” jaunajai ražotnei, izbūvēt Baltijas un Skandināvijas valstīs lielāko cepumu un vafeļu ražotni.

2020. gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti četri jauni uzņēmumi ar pamatkapitālu, kas lielāks par vienu miljonu eiro.

Jau iepriekšminētā SIA “Orkla Biscuit Production” publicētā informācija liecina, ka tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, vēl vienam uzņēmumam, AS “YC Group” patiesā labuma guvējs ir Aigars Kesenfelds, savukārt gan SIA “Ulmana 115”, gan arī SIA “Valdemāra 19” tie ir ārvalstnieki.

Runājot par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos, "Lursoft" norāda, ka uzkrātā ārvalstu ieguldījumu summa pirmo sešu mēnešu laikā bijusi viļņveidīga. Februārī, attiecinot pret janvāri, summa palielinājusies, bet turpmākajos trijos mēnešos atkal sarukusi, savukārt jūnijs atkal uzrādījis pieaugumu.

Ārvalstnieku ieguldījumi atkal auguši

"Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka 2019. gada izskaņā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 7,15 miljardus eiro, savukārt jūnija beigās uzkrātie ieguldījumi palielinājušies līdz 7,22 miljardiem eiro. Kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 414 jauni ārvalstu ieguldītāji, bet 2019. gada attiecīgajā periodā tāds bija 761.

Raugoties sadalījumā pa valstīm, redzams, ka

2020. gada pirmajā pusgadā visievērojamāk audzis ieguldījumu apjoms no Kipras – par 82,07 miljoniem eiro.

"Lursoft" statistika parāda, ka straujākais pieaugums reģistrēts tieši jūnijā, kad Kiprā reģistrētais “Emteko limited” palielinājis savu ieguldījumu holdingkompānijas SIA “Emteko Holding” pamatkapitālā no 34,087 miljoniem eiro uz 121,117 miljoniem eiro. Caur Kiprā reģistrēto kompāniju SIA “Emteko Holding” kontrolē divi patiesie labuma guvēji no Ukrainas.

Tikmēr pirmo sešu mēnešu periodā lielākais kritums vērojams nīderlandiešu ieguldījumu uzkrātajā apjomā, kas samazinājies par 38,79 miljoniem eiro.

"Lursoft" izpētījis, ka lielākais kritums reģistrēts tieši maijā, kad no vairāku uzņēmumu pamatkapitāla savus ieguldījumus izņēmis "Lincoln Land Erste B.V". Izņemto summu apmērs robežojas no 460 tūkstošiem eiro līdz pat vairākiem miljoniem. Tiesa, izmaiņu reģistrācijas rezultātā par šo visu uzņēmumu kapitāldaļu turētājiem tagad reģistrēta SIA “Maxima Latvija”, kuras 33% kapitāldaļu īpašnieks ir jau iepriekšminētais Nīderlandē reģistrētais "Lincoln Land Erste B.V".

Komercķīlu mazāk

Raugoties uz komercķīlu reģistrēšanas dinamiku, redzams, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmumi ar to nedaudz piebremzējuši, jo, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, šogad tikai jūnijā reģistrēto komercķīlu skaits bijis nedaudz lielāks nekā pērn.

Martā reģistrēto komercķīlu skaits bijis pat par 37,57% zemāks nekā 2019. gada martā, savukārt aprīlī – par 27% mazāks.

Vienlaikus komercķīlu kopsumma, neskatoties uz skaita kritumu, martā bijusi par 18,12% lielāka nekā pērn, savukārt februārī tā bijusi pat teju trīs reizes lielāka. Tieši februārī reģistrēta lielākā komercķīla 2020. gada pirmajā pusgadā – 530,185 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas devējs ir SIA “Inter Cars Latvija”, bet kā parādnieks reģistrēts uzņēmuma īpašnieks – AS “Inter Cars” no Polijas. Par labu Polijas bankai "mBANK S.A." automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirgotājs SIA “Inter Cars Latvija” ieķīlājis savus krājumus – gan mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, gan arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas –, norādot, ka ieķīlātie krājumi atrodas vai var atrasties uzņēmumam piederošajās noliktavās Latvijā.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti