Miljardu vērts projekts
Dzelzceļa elektrifikācija no Daugavpils un Rēzeknes līdz Krustpilij, tālāk uz Ventspili caur Jelgavu un Tukumu plānota no 2019. līdz 2023.gadam un varētu izmaksāt 660 miljonus eiro, no kuriem 300 miljoni būtu jāsedz no valsts un LDz puses.
Projektā iecerēts līdzfinansējums no Eiropas Kohēzijas fonda 347 miljonu eiro apmērā šajā plānošanas periodā (2014.-2020.gadam).
Savukārt līdz 2030.gadam iecerēts elektrificēt posmus no Krustpils līdz Šķirotavai, vēlāk vairākus virzienus Rīgas tuvumā, kā arī virzienu no Jelgavas līdz Liepājai. Kopumā izmaksas tiek lēstas līdz 1,3 miljardiem eiro. Tādējādi viena kilometra elektrifikācija izmaksātu 1,6 miljonus eiro.
Uzņēmumā atzīst – visam projektam Eiropas Savienības finansējumu piesaistīt neizdosies, jo liela daļa darbu plānota pēc 2020.gada, kad līdzfinansējuma apmēri būs mazāki.
“Mēs esam uzsākuši ļoti aktīvas diskusijas ar starptautiskajām aizdevējsabiedrībām, kas ir ERAB un EIB. Abas šīs organizācijas ir izteikušas interesi līdzfinansēt projektu, kā rezultātā pastāv iespējas, ka šis projekts ir atbalstīt Junkera plāna ietvaros,” atklāj “Latvijas dzelzceļš” attīstības direktore Sandra Lāma.
Noliedz politisko ietekmi
“Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš žurnālistiem skaidroja, ka šāds elektrifikācijas virziens izvēlēts, jo šis posms ir tehniski labāk piemērots.
Savukārt Rīgas virzienā iecerēts sagaidīt projekta “Rail Baltica” īstenošanu, kas varētu ļaut izmantot tajā plānotās sistēmas arī elektrifikācijas projektā. Tādējādi izvairītos no darbu dublēšanas.
“Nebūtu pareizi, ka vienlaicīgi uzstādām divas jaudas stacijas katru savai līnijai. Šeit es redzētu sinerģiju ar “Rail Baltica”, kur vai nu “Latvijas dzelzceļš” pirktu elektrību, vai otrādi. Un tad mēs redzētu mīnus 6-7 miljonus,” norādīja Bērziņš.
“Latvijas dzelzceļa” šefs noliedza politisko ietekmi, izvēloties pirmajam elektrifikācijas posmam Ventspils virzienu.
Līdz 25. oktobrim uzņēmums sagatavos projektu iesniegšanai Ministru kabinetā ar cerību saņemt valdības piekrišanu.
Ieguvumi arī Latgalei
Bērziņš pastāstīja par projekta potenciāliem ieguvumiem: “Ja šim projektam tiktu dota zaļā gaisma, tad pavisam noteikti pavisam noteikti tautsaimniecībai tas būtu ar pozitīvu zīmi. Aptuveni 38% no šīm projekta summā paliks Latvijā. Tas tiks izlietots darbinieku algām, dažāda veida ražotnēm, kas tiks iedarbinātas šajā projektā.”
Turklāt liels projekta finansējuma apjoms – aptuveni 340 miljonus eiro – paredzēts ielikt Latgales reģionā. “Tas ir būtisks apstāklis ne tikai no dzelzceļa infrastruktūras viedokļa, bet arī no reģiona attīstības viedokļa, jo, būvējot šo projektu, būs nepieciešamas viesnīcas, ēšana, kultūras pasākumi.”
Tāpat transporta koridors varētu kļūt lētāks.
Bērziņš piebilda, ka projektu atbalsta Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera, “Latvenergo” un citi nozares pārstāvji.
Tikmēr "Latvijas dzelzceļa" attīstības direktore Sandra Lāma skaidroja – lai radītu mazāku ietekmi uz kravu un pasažieru kustību grafikiem, nolemts izvēlēties virzienu, kur pašlaik kravu un pasažieru satiksme nav tik intensīva kā Rīgas virzienā un kur nebūtu pārklājums ar citiem projektiem.
Eksperts: Rīgas ostai lielākas iespējas
Transporta eksperts Tālis Linkaits gan kritizē šādu izvēli, norādot – kad samazinās kravu plūsma no Krievijas, daudz lielākas izdzīvošanas iespējas ir Rīgas ostai.
“Es uzskatu, ka šoreiz, ja nu ir jāizvēlas, tad ir jāizvēlas Rīga, pirmkārt. Otrkārt, situācijā, kad kravu apjoms samazinās, jāskatās lietderīgāks līnijas izmantojums. Tur arī pasažieriem jābūt. Virzienā Krustpils – Ventspils pasažieru plūsmas nav. Ja pat to elektrificē, tad nav jēgas,” saka eksperts.
“Latvijas dzelzceļa” vadība sola, ka, īstenojot projektu, palielināsies Latvijas kravu pārvadājumu koridora konkurētspēja, jo izmaksas par pārvadājuma tonnu saruks par vienu eiro.
Vēstīts, ka elektrifikācija turpmākajos gados būs lielākais investīciju projekts dzelzceļa nozarē, kas būs nozīmīgs dzelzceļa kravu pārvadājumu jomai.
Iepriekš Satiksmes ministrija izskatīja divus dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma variantus – viens ir virziens no Rīgas uz austrumu robežu, bet otrs uz Ventspili.
"Latvijas dzelzceļā" norāda, ka dzelzceļa tīkla elektrifikācija dos vairākus ieguvumus: būtiski samazināsies vides piesārņojums, ko rada dīzeļdegvielas izmeši; samazināsies vilcienu kustības trokšņa līmenis; palielināsies Latvijas tranzīta satiksmes nozares konkurētspēja.
