Dienas ziņas

LU pētījums: 41% emigrantu atgrieztos Latvijā, ja mainītos apstākļi

Dienas ziņas

Rīgā iebraucot Daugavā, gājis bojā cilvēks

Grebņevā mašīnu rinda desmitiem kilometru garumā

Grebņevā un Terehovā veidojas kravas auto rinda desmitiem kilometru garumā

Kravas auto rindas robežkontroles punktā (RKP) "Grebņeva" sāka veidoties šī gada sākumā, taču šobrīd mašīnu skaits ir dubultojies un vietējie iedzīvotāji ceļ trauksmi. Līdzīga situācija ir arī Terehovas RKP.

Grebņevā vairāku desmitu kilometru garumā šoseju A13 Kārsavas apkārtnē iespējams mērot vien pa pusotru joslu, satiksme ir lēna un apdraudēta. Iedzīvotāji uztraucas arī par epidemioloģisko situāciju pierobežā, jo gar kravas automašīnu rindu krājas atkritumu kalni.

Grebņevā un Terehovā veidojas kravas auto rinda desmitiem kilometru garumā
00:00 / 04:32
Lejuplādēt

Grebņevā rindā 700 tālbraucēji, Terehovā – 1600 

Pirmās kravas automašīnas stāv jau pat 20 kilometru attālumā no robežkontroles punkta "Grebņeva". Šodien Grebņevā uz robežas ar Krieviju šķērsošanu gaida gandrīz 700, bet Terehovā – vairāk nekā 1600 kravas automašīnu. 

Rindas abos kontrolpunktos ikdienā sāka veidoties pirms diviem gadiem, kad sākās pilna mēroga iebrukums Ukrainā, bet tik kritiska situācija pierobežā vērojama pēdējā mēneša laikā.

Grebņevā situācija kritiska ir aptuveni nedēļu, un aizvien lielāks skaits automašīnu stāv vēl pirms Kārsavas pilsētas virzienā uz Rēzekni.

Vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši lauksaimniekiem, ir bažas par satiksmes drošību.

"Nevaram izbraukt. Nākas citreiz braukt pa apvedceļiem. Sējmašīnas ir četrus un vairāk metrus platas, un tās kravas mašīnas stāv un traucē mums ceļu. Saskaramies mēs ar to visu mūžu, cik šeit dzīvojam. Tāda rinda nav bijusi," stāstīja lauksaimniece Sandra no Grebņevas apkārtnes.

Tālbraucējiem viedokļi gan atšķiras: daļa ir saprotoši un veido iebraukšanas kabatas, temperamentīgākie uzvedas bezkaunīgāk. Valsts robežsardzei nav pienākums to uzraudzīt, taču tiek sekots tam, lai kravas automašīnu nav apdzīvotās vietās – Kārsavas pilsētas un Nesteru ciema teritorijās. Nedēļu gaidīt rindā katram ir pārbaudījums.

"Septiņas dienas stāvam. Katastrofa. Nestrādā ne krievi, ne latvieši. Kāpēc?! Liekas, ka robežu aiztaisīja ciet ar atslēgu," vērtēja Serbijas pilsonis Vladimirs.

Sankciju dēļ kravas auto pārbaudes ilgākas

Tikmēr robežsardzes Grebņevas RKP pārstāvis, majors Ivars Rancāns atzīmēja: "Viens robežsargs ar dienesta transporta līdzekli veic rindas administrēšanu. Rindas galā atbilstoši secībai izsniedz visiem kontroles talonus. Viņš informē kravas šoferus, ka ir nepieciešams izveidot, atstāt kabatas, lai būtu iespēja, kur samainīties, bet visādi šķērsotāji mums no daudzām valstīm ir, kas saprot, kas nesaprot. Cenšamies informēt visus, lai drošība tiktu ievērota."

Vidēji diennaktī robežu šķērso simt smagie transporta līdzekļi katrā virzienā. Lielākoties tālbraucēji ir no Serbijas, kravas pienāk no ostām visā Eiropā un Krievija izmantota kā tranzītvalsts.

Vairāk nekā 4500 preces iekļautas sankcionēto preču sarakstā, un tas arī paildzina pārbaužu laiku.

Vidēji 20 kravas mēnesī, visbiežāk saskatot tajās militāru apdraudējumu, netiek laistas tālāk.

"Bieži vien sarežģītas tehniskas kravas, kuras var tikt izmantotas gan civilajām vajadzībām vai tām ir dubultais pielietojums, kas varētu būt militārajām tehnoloģijām kaut kādām, tad muita to visu kontrolē. Arī tranzītam caur Krieviju uz trešajām valstīm kā Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna utt., uz kurām ļoti daudz kravu iet," norādīja Grebņevas MKP muitas virsuzrauga vietnieks Vilmārs Jakupāns.

Kā uzsvēra Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāve Sandra Kārkliņa-Ādmine, pagaidām viss liecina, ka rindu problēma joprojām būs aktuāla.

"Rindas uz Latvijas ārējās robežas patiešām ir lielas. Galvenais iemesls ir tas, ka būtiski samazinājies robežšķērsošanas vietu skaits uz ārējās ES robežas, caur kurieni var izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju.

Noformēšanas laukumi uz Krievijas pusi ir pilni, un tajā pašā Grebņevā diennaktī Krievijas virzienā varam nosūtīt kādus 100 transportlīdzekļus.

Terehovā tie ir ap 180 transportlīdzekļi. Līdz ar to tās rindas veidosies. Tāpat pārvadātājiem ir jārēķinās, ka mēs veicam kontroles pasākumus attiecībā uz sankciju piemērošanu, un tas arī var aizņemt ilgāku laiku," norādīja VID pārstāve.

Iedzīvotāji satraucas arī par atkritumiem pierobežā

Ludzas novada Kārsavas puses iedzīvotāji ir satraukušies ne tikai par satiksmes drošību, bet arī par epidemioloģisko situāciju pierobežā, jo gar kravas automašīnu rindu krājas atkritumu kalni. Uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi" (LVC), kas apsaimnieko šo teritoriju, ar grūtībām tiek galā ar tik lielu slodzi.

Līdz vakardienai abās šosejas malās mētājās atkritumu kalni. Vakar uzņēmums LVC daļu teritorijas sakārtoja, taču jau šodien no rīta redzami jauni atkritumi.

"Mans īpašums ir pie ceļa. Arī mammas un brāļa zeme tur ir. "Latvijas Valsts ceļi" ko izdarīs? Viņi savāks [atkritumus] uz ceļa un 15 metrus no tā. Kas vāks atkritumus manā īpašumā? Salieciet miskastes, salieciet tualetes. Būs tīrāks. Pierobežā bija jābūt attīstītai infrastruktūrai. No deviņdesmitajiem gadiem te regulāri ir rindas un rindas, bet nekas netiek darīts," stāstīja Kārsavas puses iedzīvotājs Raimonds.

Uzrunātie autovadītāji apgalvoja, ka atkritumus nemetot, taču turpat pie mašīnas izmestās plastmasa pudeles un citas drazas liecina par pretējo.

Vietējie iedzīvotāji, tālbraucēji, Valsts robežsardzes un muitas pārstāvji ir vienisprātis, ka situāciju varētu uzlabot, paātrinot elektronisko rindas sistēmu ieviešanu, kā arī tuvāk robežai veidojot papildu stāvlaukumus un šoseju ar trīs joslām.

Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība), uzskata, ka situācija ar kravas automašīnu rindu beidzot jāatrisina valdības līmenī, jo izmesto atkritumu kaudzes un traucēta satiksme pierobežā ir tikai sekas, kuru likvidēšanai tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.

"Te situācija praktiski nemainās jau divus gadus. Galvenā problēma ir tas, ka nav elektroniskās rindas. To valsts līmenī pagaidām nerisina.

Pašvaldība jau divus gadus nepārtraukti komunicē ar atbildīgajiem dienestiem; kā situācija pasliktinās, mēs uzreiz reaģējam. Saņemam arī sūdzības no zemes īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas blakus ceļam. Atkritumi operatīvi ne vienmēr tiek savākti laikā, kad rinda palielinās. Gan ministri, gan Saeimas deputāti – visi zina par šo problēmu, bet globāli tā netiek risināta. Mēs no situācijas uz situāciju gaidām, kad tā pasliktināsies. "Latvijas Valsts ceļiem" finansējums nav paredzēts tādām ārkārtas situācijām. Viņi, palielinoties rindai, vienkārši izretina atkritumu konteinerus un tualetes tā, ka tie ir kilometra attālumā viens no otra. Ko darīt autovadītājiem? Viņi iet uz krūmiem vai, izmetot atkritumus, piesārņo apkārtējo vidi," sprieda Mekšs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti