Savukārt lielajām pilsētām NĪN dodot līdz pat 20% no to ieņēmumiem.
Valainis uzsvēra, ka tā ir nozīmīga ieņēmumu daļa, piemēram, līdzīgu budžeta daļu pašvaldības tērējot sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un arī ielu tīrīšanai.
Kā piemēru viņš minēja Liepāju, kuras budžetā NĪN dod 3,5 miljonus eiro, savukārt piedāvātās nodokļa izmaiņas šo summu samazinātu par 2 miljoniem.
Turklāt piedāvājumu par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim nevarot skatīties atrauti no iecerētās nodokļa reformas, kurā plānots mazināt darbaspēka nodokļu slogu. Līdz ar to cerības uz NĪN reformu Valainis vērtē skeptiski.
Arī Liāna Hiršsone, kura ir “manabalss.lv” iniciatīvas par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim autore, kritizēja Gerharda ieceri, sakot, ka Rīgā daudzu īpašumu vērtība ir virs iecerētā sliekšņa, tāpēc tas nerisina problēmu.
Ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) piedāvājis atbrīvot no NĪN īpašumus ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Nodoklis tiktu veidots no trim komponentēm:
- 50 centi par katru dzīvojamās telpas kvadrātmetru,
- pieci centi par katru zemes kvadrātmetru,
- 0,1% no īpašuma kadastra vērtības.
Pašlaik nodoklis zemei noteikts 1,5% apmērā no kadastrālas vērtības, savukārt dzīvojamām mājām tas ir 0,2% (ja vērtība nepārsniedz 56 915 eiro), 0,4% ( ja vērtība ir no 56 915 līdz 106 715 eiro) un 0,6% ( ja vērtība pārsniedz 106 715 eiro).
Valsts un pašvaldību pārstāvji vaino viens otru par to, kurš vainīgs pie straujā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma, kura dēļ daudzviet iedzīvotāji nespēj nodokli samaksāt. Lielākais nekustamā īpašuma nodokļa kāpums skāris Rīgas un Pierīgas pašvaldības, bet to prakse nodokļa atlaides piemērošanā ir visai atšķirīga.
