“Nekustamā īpašuma nodoklis nedrīkst radīt lielu finansiālu slogu iedzīvotājiem un veicināt nodokļu parāda pieaugumu. Vienlaikus tam jānodrošina paredzami ieņēmumi pašvaldību budžetos,” uzsvēra Gerhards.
Ministrs uzskata, ka pašvaldībām ir jāsaglabā arī iespēja pēc saviem ieskatiem noteikt papildus nodokļa maksātāju kategorijas, kurām piešķirami nodokļu atvieglojumi. Nodokļa aprēķināšanu neietekmētu īpašumā deklarēto personu skaits.
Šāds risinājums paredz nodokļa aprēķinā par dzīvojamo ēku un tai piekritīgo zemi izmantot trīs komponentes - fiksētu maksājumu par katru dzīvojamās ēkas kvadrātmetru, fiksētu maksājumu par katru dzīvojamajai ēkai piekritīgo zemes kvadrātmetru un likmi procentos no nekustamā īpašuma kopējās kadastrālās vērtības.
Minētajā aprēķinā fiksētais maksājums par dzīvojamo ēku paredzams lielāks nekā par tai piekritīgo zemi, piemēram, attiecīgi 0,50 eiro un 0,05 eiro par kvadrātmetru.
Ja tiktu atbalstīti šādi priekšlikumi, varētu atcelt normas, pēc kurām pašvaldība var aprēķināt nodokli 0,2-3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
"Arī piedāvājam tomēr ievērtēt tādu komponenti kā konkrētu maksu par dzīvojamās telpas kvadrātmetru un konkrētu maksu par zemes kvadrātmetru," LTV sacīja Gerhards.
Pašvaldību savienībā skeptiski
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" kritizēja Gerharda priekšlikumu, jo tam, šķiet, ir liels sakars ar pašvaldību vēlēšanām.
Turklāt, ja patiešām 100 000 eiro kļūs par slieksni, tad nodokļu maksātāji būs tikai Rīgā un vēl šur tur.
Proti, piedāvājot izmaiņas NĪN un pirms tam atvieglojumus iedzīvotāju ienākuma nodoklī, būs pašvaldības, kur vispār nebūs savu ienākumu. Tas nozīmē, ka pieaugs dotējamo teritoriju skaits, brīdināja Jaunsleinis.
Jau ziņots, ka Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks iepriekš atzina, ka Nacionālā apvienība sliecas atbalstīt modeli, kur būtu noteikta fiksēta maksa par mājokli un zemi zem dzīvojamām ēkām, savukārt procents no kadastrālās vērtības būtu minimāls.
Pašlaik nodoklis zemei noteikts 1,5% apmērā no kadastrālas vērtības, savukārt dzīvojamām mājām tas ir 0,2% (ja vērtība nepārsniedz 56 915 eiro), 0,4% ( ja vērtība ir no 56 915 līdz 106 715 eiro) un 0,6% ( ja vērtība pārsniedz 106 715 eiro).
Valsts un pašvaldību pārstāvji vaino viens otru par to, kurš vainīgs pie straujā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma, kura dēļ daudzviet iedzīvotāji nespēj nodokli samaksāt. Lielākais nekustamā īpašuma nodokļa kāpums skāris Rīgas un Pierīgas pašvaldības, bet to prakse nodokļa atlaides piemērošanā ir visai atšķirīga.
