Komentējot jaunākos globālās konkurētspējas indeksa datus, pētnieks norādīja, ka šajā indeksā augsti novērtēta Latvijas darba tirgus efektivitāte. Novērtējumā tiek ņemts vērā strādājošo atalgojums un produktivitāte.
Sauka teica, ka arī ārvalstu investori sarunās atzīst, ka viņi ir ļoti apmierināti ar Latvijas darbaspēka efektivitāti. "Ārvalstu investori patiešām atzīst, ka Latvijā darbaspēka efektivitāte ir tikpat laba kā Zviedrijā un Vācijā.
Mani personīgi tas neizbrīna, jo, piemēram, cilvēki manā draugu lokā visi ļoti daudz strādā un ir pārstrādājušies,” teica Sauka.
Jaunais pētījums parāda to pašu, taču tajā vairāk tiek precizēta un novērtēta proporcija starp darba samaksu un produktivitāti. "Respektīvi par to naudu, ko mums maksā, mēs esam ļoti produktīvi," teica Sauka.
Pēc pētnieka sacītā, „mazliet ir jāmet akmens uzņēmēju dārziņā” – ja ir darbaspēka trūkums, tad algas ir jāceļ, jo pretējā gadījumā nebūs vairs kam maksāt.
Darbaspēka trūkumam ir trīs izejas: uzņēmumu reģistrēt valstī, kur ir darbaspēks; ievest cilvēkus, taču tam trūkst „gudras” imigrācijas politikas; izmantot to resursu, kas ir, un maksāt vairāk.
Trešdien publiskotais jaunākais Pasaules ekonomikas foruma ziņojums rāda, ka Latvija zaudē divas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā, noslīdot uz 44.vietu. Tas nav nekas traģisks, vērtēja Sauka, norādot - galvenais, lai šī tendence neturpinās.
