"Varēju, centos iet mazāk veikalā. Nopērku kādus rīsus, makaronus, arī kādu olu. Lasīju grāmatu, pastaigājos un pavingroju," par laiku bez darba stāsta Silvija.
Tagad gan atkal darba pilnas rokas. Viss jāiztīra, lai sagaidītu klientus.
Abas konditores, kuras strādā kafejnīcā, mēģina ieviest kārtību virtuvē. Bet beidzot bijis laiks arī sev.
"Pavisam nesen ekskursijā izbraucu - pa Daugavas lokiem. Un biju gandarīta ļoti, nezināju, ka tik skaisti tur ir. (..)
Gribam savest visu kārtībā, lai spīd un laistās!
Mums te vakar bija firma, kas kaut ko mazgāja. Tagad viss jāpārmazgā," stāsta Anita.
Darbinieki uzsver, ka noilgojušies pēc kopīgas kafijas. Viņas vēlas darīt kaut ko gan savam, gan citu cilvēku labumam.
"Mēs darījām visu iespējamo, lai katram būtu vismaz kāds neliels atbalsts vai naudiņš.
Ar domu, ka tiklīdz mēs varēsim atsākt, varēsim darboties. Šobrīd esam starta šāviena brīdī. Esam veiksmīgi un forši tikuši cauri," stāsta biedrības "Rūpju bērns" valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.
Taču Covid-19 krīzes sākumā nemaz tik viegli negāja. Jo izrādījās, ka "RB cafe", līdzīgi kā daudzi jauni uzņēmumi, nevar saņemt dīkstāves pabalstus, jo nevar pierādīt, ka ienākumi sarukuši. Viņu gadījumā – uzņēmums bija dibināts jau pērn, bet kafejnīca darbu sāka vēlāk. Loģiski, ka ar katru mēnesi ienākumi auga. Un pat puse peļņas martā bija lielāka nekā ienākumi pirms tam. Šis absurds bija piemērs arī valdībai, ka pabalsta noteikumiem jābūt elastīgākiem.
"Bija kolēģi, kas iestājās bezdarbniekos. Bija jaunieši, kas beidzot saņēma dīkstāves pabalstu. Mums bija jaunieši, kurus atvaļinājumā palaidām. Līdz ar to katram mēs meklējām individuālu pieeju, skatoties no situācijas, kur ir atbalsts, kur nav.
Lai katram būtu iespējas izdzīvot šo periodu," norādīja Grāvis.
Uzņēmums darbu atsāk pamazām. Neveido rezerves un sagataves. Ceps no dienas uz dienu un skatīsies, kāds ir pieprasījums un vai klienti atgriežas.
Kafejnīcas darbinieki sola - Pavlovas kūka un rabarberu plātsmaize noteikti būs.
