ĪSUMĀ:
- FM piedāvā 5% veselības nodokli un par 2 procentpunktiem mazināt IIN.
- Kopā ar citām izmaiņām nodokļos tas dos 180 miljonus eiro veselības jomai.
- Taču pašvaldību budžeti par 140 miljoniem samazinātos.
- Pašvaldību savienība cer uz kompensācijām, sola diskutēt ar FM.
- Reirs kompensācijas pašvaldībām nesola un uzskata, ka to situācija ir laba.
- “KPV LV” atbalsta nodokļu pārdali veselībai, bet diskutēs par detaļām.
- Reformu atbalsta “Attīstībai/Par!”, bet jārūpējas par ģimenēm ar bērniem.
- Arī NA kritizē trūkumu – strādājošo ģimenēm ar bērniem ienākumi samazināsies.
- Tāpēc NA piedāvā celt ģimenes valsts pabalstu līdz 25 eiro par pirmo bērnu.
- NA ieceri atbalsta JKP, kas kopumā FM piedāvājumu kritizē.
- JKP brīdina: minimālās sociālās iemaksas pašnodarbinātos iedzīs ēnu ekonomikā.
- Ministru kabinetā FM ziņojumu plānots skatīt nākamajā nedēļā.
Lai rastu papildu naudu veselības aprūpei, Finanšu ministrija piedāvā ieviest 5% veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, vienlaikus par diviem procentpunktiem samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kopā ar citām izmaiņām nodokļos un pēc izdevumu pārdales veselības aprūpe nākamgad iegūtu papildu 180 miljonus eiro, taču pašvaldību budžeti par 140 miljoniem samazinātos.
“Tie 140 miljoni, tā ir puse naudas no visu bērnudārzu darbības nodrošināšanas. Būtībā risinājums ir jāatrod. [..] Katrā ziņā mēs ielikām vēl papildu vienu sarunu līdz rudens ciklam ar Finanšu ministriju, un par šiem jautājumiem mēs vēl runāsim,” solīja Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) gan kompensācijas pašvaldībām nesola.
Ministrs uzskata, ka pašvaldību finanšu situācija ir laba, turklāt tās mazāk cietušas Covid-19 dēļ.
“Būtu tikai pareizi un solidāri visiem kopā piedalīties veselības aprūpes finansēšanā un mediķu atalgojuma finansēšanā, kur praktiski liela daļa no šiem līdzekļiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā nonāks tieši pašvaldību budžetos,” noradīja Reirs.
Līdzīgi uzskata arī “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs. Viņš stāstīja, ka atbalsta nodokļu pārdali par labu veselības aprūpei, taču par vairākām detaļām, piemēram, akcīzes nodokļa celšanas cigaretēm, vēl jādiskutē.
Atbalstu reformai pauž arī par veselības nozari atbildīgā “Attīstībai/Par!”, vienlaikus gan norādot, ka ienākumiem nevajadzētu samazināties strādājošajiem ar bērniem. To par galveno reformas trūkumu sauc Nacionālā apvienība, kura piedāvājusi arī risinājumu – palielināt ģimenes valsts pabalstus.
“Mēs, protams, esam atvērti diskusijām, aprēķiniem un iespēju vērtēšanai, bet katrā ziņā nedrīkst to nedarīt, ja mēs plānojam izmaiņas un vērtējam ienākuma nodokļa pārdali par labu valsts sociālajām un veselības iemaksām, un uz tā rēķina, ka ģimenes ar bērniem cietīs un neto ienākumi viņām samazināsies. Tas nav pieļaujami,” sacīja Nacionālās apvienības valdes locekle Ilze Indriksone.
Indriksone stāstīja, ka partija piedāvā par pirmo bērnu pabalstu palielināt līdz 25 eiro mēnesī, un pabalsta apjoms par katru bērnu pieaugtu, palielinoties bērnu skaitam ģimenē.
Politiķe norāda, ka kopumā tas izmaksātu ap 80 miljoniem eiro.
Šādam priekšlikumam atbalstu pauž Jaunā konservatīvā partija, taču kopumā Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas nodokļos JKP kritizē. Partija uzskata, ka nodokļu pārdale esot lieka, savukārt minimālo sociālo iemaksu ieviešana pašnodarbinātos iedzītu ēnu ekonomikā.
“Mums ir ekonomiskā krīze Covid-19. dēļ Un tagad cilvēkiem pacelt nodokļu slogu – tas viņus iedzīs ēnu ekonomikā, un tas vēl vairāk palielinās bezdarbu,” brīdināja JKP valdes loceklis Gatis Eglītis.
Eglītis arī uzsvēra, ka šobrīd apjomīgām izmaiņām nodokļos jau esot par vēlu, jo iedzīvotāji un uzņēmēji līdz nākamā gada sākumam nepaspēs tām pielāgoties.
KONTEKSTS:
FM rosinājusi vairākas izmaiņas gan darbaspēka, gan citos nodokļos, kas veselības aprūpes finansēšanai nākamgad dotu papildu 180,8 miljonus eiro. Galvenokārt naudu plānots iegūt no IIN pārdales, kas būtiski samazinātu pašvaldību ieņēmumus. Vēl nodokļi pieaugtu dažādos nestandarta režīmos strādājošajiem. Nodokļu izmaiņas plānots ieviest trīs posmos – laikā no 2021. līdz 2023. gadam.
FM diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai. Ministru kabinetā ziņojumu plānots skatīt nākamajā nedēļā.
