Paredzams, ka izvēle starp šiem diviem investoriem notiks nākamās nedēļas laikā.
Atbildot uz Latvijas Radio jautājumu, kas būtu patiesais labuma guvējs, ja par LM īpašnieku kļūtu „United Group”, Velmers uzsvēra, ka tas ir kāds Krievijas uzņēmējs Igors Šamiss, kam pieder metālapstrādes rūpnīca Čehijā.
Velmers atzina, ka abi investori piedāvā atliktos maksājumus, kas, viņaprāt, ir labs maksājuma modelis. Administrators neatklāja nedz potenciālās summas, par kādām LM varētu nopirkt, nedz to, vai valsts atgūs sevis galvoto LM kredītu, ko maksātnespējīgais uzņēmums ņēma 2008.gadā.
Šobrīd ar abiem potenciālajiem investoriem ir parakstīti nodomu protokoli par iespējamo "Liepājas metalurga" pamatražotnes pirkšanu. Kuram no tiem tiks dota iespēja iegādāties rūpnīcu, administrators izvērtēs vadoties no piedāvātās ražotnes cenas, samaksas nosacījumiem, pirmās iemaksas apmēra un citiem apstākļiem. Pārdošanas līgumā investoram tiks uzlikts par pienākums atjaunot ražošanu noteiktos termiņos. Gadījumā ja tas netiks darīts, sekos sankcijas.
"United group" īpašnieks Igors Šamis piektdien žurnālistiem stāstīja, ka, kļūstot par „Liepājas metalurga” īpašnieku, uzņēmums varētu atsākt ražošanu „tuvākajā laikā”, tiesa, būšot nepieciešams laiks, lai pieņemtu atkal darbiniekus darbā, iespējams, būs vajadzīgi arī nelieli tehnoloģiski remonti, Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdienā” pastāstīja radio korespondents Ivo Leitāns.
Šamis žurnālistiem klāstīja, ka ieguldījumu „Liepājas metalurgā” uzskata par ilgtermiņa un stratēģisku aktīvu, nevis vēlas to iegādāties tālāk pārdošanai. Šamis pieļāva, ka nākotnē „Liepājas metalurgs” varētu nodarboties ne tikai ar armatūras, bet arī ar celtniecības konstrukciju ražošanu, kam būtu lielāka pievienotā vērtība un kas nestu lielāku peļņu.
Šamis arī noliedza, ka „United group” sastāvā ietilpstošā Čehija rūpnīca "Pilsen Steel" būtu bankrotējusi. Viņš skaidrojis, ka ir izmantota Čehijas likumdošanā paredzētais process – restrukturizācija. Pērn Čehijas rūpnīca strādāja bez peļņas, taču arī bez zaudējumiem, un tas esot labs rezultāts, jo situācija nozarē ir smaga.
Šamis arī stāstīja, ka pašlaik viņam krievijā nepieder nekādi aktīvi, viņam tādi bija, taču pagājušā gada tie tika pārdoti, jo tie bija īstermiņa ieguldījumi.
Ziņas par LM finanšu problēmām publiski nāca klajā pērn janvārī. Uzņēmuma akcionāri un toreizējie saimnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans sākotnēji vērsās pie valdības pēc palīdzības, taču tā atteica. Ministri uzsvēra, ka valstij nav jāiegulda līdzekļi privātā uzņēmumā, kuram turklāt ir necaurredzama finanšu kārtība un kurā investori savstarpēji strīdas, nespējot vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību.
Pērn jūlijā valsts atmaksāja 67,4 miljonus eiro lielo kredītu LM vietā, ko bija garantējusi Itālijas bankai „UniCredit”. Tikmēr akcionāri, kas pauda, ka aktīvi meklē investorus, uzņēmumu zaudēja un investorus neatrada. Bez darba palika vairāk nekā 1000 strādnieku.
Pērn novembrī tiesā tika iesniegta pieteikums, kurā lūdza atzīt LM par maksātnespējīgu, un sākās jauna investora meklējumi.
Šogad, augusta otrajā pusē Velmers un konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" vadītājs Kārlis Krastiņš, kurš arī ir iesaistīts jauna investora piesaistē, atzina, ka investoriem pievilcīga šķiet iespēja, ka LM strādnieki uzreiz ir gatavi atgriezties darbā. Viņi pieļāva, ka jau rudenī rūpnīca pakāpeniski atsāks darbs.
