Latvijā par mājražotājiem līdz šā gada sākumam reģistrējies nepilns tūkstotis privātpersonu, kas sevi nodarbinot gūst ienākumus ģimenes uzturēšanai. Zemgales mājražotāji sapratuši, ka viens nav karotājs, un apvienojušies biedrībā “Pārtikas amatnieki”.
„Kad sākām strādāt, aizbraucām uz tirdziņu, un viens biedrs īslaicīgi tirgoja otra biedra preces. Atnāca PVD un sastādīja protokolu. Mājražotāji drīkst tirgot tikai savu produkciju. Nu mums bija pirmais darbs- kāpēc tā? Jo zinām, ka Eiropā amatnieki apvienojas un tirgojas,” par to, kāpēc organizācija savulaik tika dibināta, saka biedrības vadītājs Jānis Dāvids.
Arī “Pārtikas amatnieki” rakstījuši projektus un saņēmuši finansējumu no Eiropas lauksaimniecības fonda gan ražošanas iekārtu, gan tirdzniecības treileru iegādei. „Ir vairāki treileri – gaļas, piena, konditorejas precēm. Tā ir uzņēmēju pašu iniciatīva. Jelgavas novadā ne visur ir veikali, kāpēc lai neaizceļotu labi produkti arī citur,” klāsta Latvijas Lauku konsultācijas centra konsultante Videga Vītola.
Uz pagastiem, kur veikali patālu, drīzumā ceļos Svētes maize, ķiploku konfektes no Cenu pagasta, un kūpināta gaļa un desas no Tērvetes novada saimniecībām.
„Mūsu pamatvērtība ir senču tradīcija cept maizi, kā to cepa 12.gadsimtā, kad dibināja Rīgu. Ir mainījušies maiznieki, graudu šķirnes, bet pamatlieta Latvijā ir tā pati,” pauž Dāvids.
Varētu domāt, ka arī ķiploki ir tādi paši, kā pirms gadsimta. Bet konservēti ķiploku ziedi, ķiploku pulveris un ledenes „Ķip Ķip” no ķiplokiem nav ikdienā sastopami produkti. „Mans moto ir tāds, ka izaudzēt ķiploku nav māksla, tāpat pārdot arī nē. Tāpēc man ir svarīgi viņu pārstrādāt un padarīt interesantāku. No ķiploka var daudz ko labu iztaisīt,” saka mājražotāja Antra Zeiliņa no Cenu pagasta.
Gunta Miļūna uz gadatirgiem ved kūpinājumus, auksto gaļu, putraimdesas, cūkas pastēti un viltoto zaķi. Pašiem esot tikai 15 cūkas, bet pieprasījums ir liels, un cūkgaļu produktiem Gunta iepērk no apkārtējiem zemniekiem.
Kūpinājumus pērkot vislabprātāk, tāpēc tagad Gunta ar bažām gaida, kas notiks, jo prasīto benzopirēna daudzumu – divus mikrogramus uz kilograma, kūpinot nav iespējams iegūt. Ir vairāk. Bet pircēji ražotājus atbalsta. „Pircēji nāk klāt un saka – ko viņi ir iedomājušies, mēs visu mūžu esam ēduši žāvēt gaļu... cilvēki mūs atbalsta, nesaka, ka nepirksim, bet otrādi,” par pircēju attieksmi saka Miļūna.
Lai mājražotāji nekļūdītos likumdošanā un spētu Eiropas projektus rakstīt, viņiem padomus sniedz Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti. „Tie ir pārtikas ražošanas pamati, kas viņiem jāapgūst, lai fiksētu bīstamos punktus ražošanā,” norāda Latvijas Lauku konsultācijas centra eksperte Iveta Tomsone.
Daudzus mazos zemniekus reģistrēties par mājražotājiem līdz šim kavējusi sarežģītā likumdošana un mazā iespēja pārdot savu preci. Apvienojoties biedrībās, mājražotāji kopīgi rod aizvien jaunus tirgus un iespējas saņemt Eiropas atbalstus.
