ĪSUMĀ:
- KP vērtējusi datus par laika periodu no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada maijam.
- Mazumtirgotāji savā starpā konkurē, monitorējot piena cenas, bet tas nav aizliegts.
- Lielākā daļa Latvijā saražotā piena tiek eksportēta.
- Cenas pārnese no zemnieka līdz tirgotājam ir atbilstošākā pienam, bet nepilnīgāka sieram un skābajam krējumam.
- Latvijā ražotām piena precēm mazumtirgotājs mēdz piemērot lielāku uzcenojumu, nekā importa precēm.
- Patērētāji tiek aicināti iegādāties Latvijā ražotas preces un diktēt mazumtirgotājiem cenas ar savu izvēli.
- KP iesaka nozares pārstāvjiem un atbildīgajām institūcijām izveidot cenu salīdzināšanas rīku.
Uzraudzību par piena cenu veidošanos padome sāka pavasarī, un tas bija ļoti liels informācijas apjoms ar sarežģītu ekonomisko analīzi, kādas vēl nekad nav bijis par mazumtirdzniecību Latvijā, atzina Gaiķis.
Pētījums veikts par laika periodu no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas. Izanalizēti aptuveni 170 000 datu.
Galvenais secinājums ir, ka mazumtirgotāji cieši monitorē konkurentu cenas un pielāgojas tām, taču, kamēr viņi par cenām nevienojas, tas nav aizliegts, pastāstīja Gaiķis. Viņš norādīja, ka diviem lielākajiem tirgotājiem pieder vairāk nekā 50% tirgus, bet pieciem lielākajiem tirgotājiem – 80%, viņiem ir spēcīga tirgus vara, ko gan sašūpoja "Lidl" ienākšana.
Savukārt mazo piensaimniecību un pārstrādes uzņēmumu skaits ir liels, bet viņiem nav tirgus varas, viņi nevar iegūt apjoma atlaides, tāpēc nozarei jādomā, kā apvienot spēkus legāli, lai cīnītos ar tirgotājiem, skaidroja Gaiķis. Viņš norādīja, ka šajā situācijā pašlaik tikai patērētāji var ietekmēt tirgotāju rīcību, rūpīgi sekojot līdzi cenām, izvēloties un meklējot izdevīgāko.
Avots: Konkurences padome
Pieprasījums pēc Eiropā ražota piena krīt
KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane preses konferencē norādīja, ka pieprasījums pēc Eiropas Savienībā (ES) saražotā piena krīt, jo pēdējā gada laikā svaigpiena iepirkumos galvenokārt uzvar ASV un Jaunzēlandes ražotāji.
Lielākā daļa Latvijā saražotā piena tiek eksportēta, un tas ir labi, norādīja Uljane, jo tas nozīmē to, ka vietējie ražotāji nav atkarīgi no vietējā tirgus, un krīžu gadījumā ir spējīgi izdzīvot. Tomēr tas nozīmē, ka vietējā tirgus cenas ietekmē globālās tendences.
Vienlaikus Uljane pastāstīja, ka Latvijā piena cenu kritums ir ievērojamāks nekā citās ES valstīs.
"Ir diezgan liela sadrumstalotība [nozarē], jo ir mazas saimniecības un pārstrādes uzņēmumi. Gala patērētājam ir duāla situācija – plauktos varam atrast atšķirīgu produkciju no dažādiem ražotājiem, bet otrs aspekts ir, ka komersantiem grūti panākt apjoma radītos ietaupījumus ražošanas posmā. Vienlaikus ir oligopola situācija mazumtirdzniecības līmenī – ap desmit mazumtirdzniecības ķēžu kontrolē 98 līdz 99% tirgu," norādīja Uljane.
Ražotājiem no trīs produktiem – piena, siera un skābā krējuma – nerentablākā ir siera ražošana, jo tā ir sarežģītāka un izmaksā vairāk.
Cenu pārnesē konstatē nepilnības
Tirgus uzraudzības ietvaros KP analizēja, kā pārtikas produktu cenas tiek pārnestas dažādos piegādes ķēdes posmos, piemēram, no zemnieka uz ražotāju un no ražotāja uz tirgotāju, vienlaikus vērtējot, vai šo produktu realizācijā nav novērotas negodīgas tirdzniecības pazīmes vai citi konkurencei nelabvēlīgi apstākļi.
Vērtējot piena, siera un skābā krējuma cenas, visatbilstošākā cenas pārnese ir bijusi pienam. Mazumtirgotāji un ražotāji visbiežāk ir mainījuši cenas, ievērojot zemnieka posma cenu izmaiņas attiecībā gan uz cenu paaugstināšanu, gan samazināšanu.
Taču siera un skābā krējuma produktiem cenu transmisijas procesā novērotas nepilnības, proti, cenu pārnese no viena posma uz nākamo nav notikusi simetriski un momentāni, kā arī nav notikusi noteiktā amplitūdā. Piemēram, 2023. gada pirmajos mēnešos tika novērots ražotāja cenas būtisks kritums,
taču cenu transmisija uz pārējiem piegādes ķēdes posmiem nav notikusi līdzvērtīgā amplitūdā un ātrumā, līdz ar ko gala patērētājs turpinājis maksāt par sieru un skābo krējumu augsto cenu.
Kā norādīja KP, ar siera un skābā krējuma pārdošanu mazumtirgotāji ir spējuši izlīdzināt zaudējumus, kas veidojušies no piena pārdošanas.
Latvijā ražotajām precēm lielāks uzcenojums
KP secinājusi, ka līdz 2022. gada septembrim gala patērētājiem par Latvijā ražotu pienu vajadzēja maksāt vairāk nekā par ārpus Latvijas ražoto pienu, bet 2022. gada novembra situācija ir mainījusies, un Latvijā ražotam pienam vidējās cenas mazumtirdzniecības vietās ir zemākas nekā ārpus Latvijas ražotam pienam. 17 mēnešu periodā cenu atšķirība bijusi ap 19%.
Savukārt Latvijā un ārpus Latvijas ražotā siera un skābā krējuma cenošana mazumtirdzniecības posmā būtiski atšķīrās.
Pētītajā periodā Latvijā ražotais siers vidēji tika cenots par 59% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražots siers. Tāpat Latvijā ražotais skābais krējums veikalos tika cenots par 32% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotais skābais krējums.
Kā norādīja Uljane, mazumtirdzniecības posmā cenas drīzāk piemērotas inflācijas līmenim, nevis vadoties pēc iepirkuma cenu izmaiņām.
Tādējādi visā analizētajā periodā no 2022. gada līdz 2023. gada maijam par Latvijā ražoto sieru un skābo krējumu gala patērētājiem tirdzniecības vietās vajadzēja maksāt vairāk nekā par ārpus Latvijas ražoto produkciju.
Mazumtirdzniecības tīkli monitorē viens otru
KP izvērtējis septiņu mazumtirgotāju cenu datus, vērtējot visus produktus, kas paredzēti tirgus uzraudzībā. Secināts, ka mazākā cenu mainība bijusi "Lidl" un "Stockmann", bet lielākā cenu mainība – "Rimi" un "Maxima".
"Šie divi mazumtirdzniecības tīkli ļoti monitorē viens otra cenas, akciju periodos notiek diezgan liela cenu pielāgošana, kas nav aizliegts," norādīja Uljane.
Uljane pauda, ka katrs mazumtirgotājs pārdošanas cenas veido patstāvīgi, lai gan vērojot un pielāgojot konkurentam, tomēr tā ir laba ziņa, ka mazumtirdzniecības līmenī Latvijā pastāv konkurence.
Iesaka izveidot cenu salīdzināšanas rīku
KP aicinājusi mazumtirgotājus ieviest skaidrus nosacījumus, kādos periodos tiek pārskatītas preču cenas. Vienlaikus KP aicināja mazumtirgotājus pārdomāt komercstratēģiju, kādu tie piemēro, attiecībā uz vietējām precēm, lai patērētājs vairāk pirktu tieši tās.
Tāpat svarīga ir arī patērētāju iesaiste, sekojot līdzi cenām un apdomīgāk izvēloties, kur iegādāt savu produktu grozu.
"Ja ražotājiem nav varas attiecībā pret mazumtirgotājiem, tad ir svarīgi patērētājiem diktēt cenas mazumtirgotājiem, izvēloties, iespējams, produktu pirkt citā vietā un iekustinot tirgu no mazumtirdzniecības puses," norādīja Gaiķis.
KP ieteica nozares pārstāvjiem un atbildīgajām nozares institūcijām izveidot cenu salīdzināšanas rīku, kas atvieglotu patērētāju izvēli attiecībā uz mazumtirdzniecības tīklu.
Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa atgādināja, ka
mazumtirgotāji bieži izmanto cenošanas sistēmu, kurā patērētājs ir dzīts uz vēlmi skatīties uz atlaidēm, kas ne vienmēr ir labākais veids, jo tas var neatspoguļot produkta patiesās cenas.
Viņa aicināja cilvēkus tiešām sekot līdzi faktiskajām produktu cenām un atgādināja par mērvienības cenām, ko komersanti izmanto, mainot produkta iepakojuma lielumu. "Aicinām komersantus to norādīt tā, lai cilvēki to tiešām var redzēt un izmantot," norādīja Vītoliņa.
Vienlaikus Vītoliņa aicināja patērētājus pirkt Latvijā ražotus produktus, jo "tas tālāk ietekmē mūsu dzīves, tie ir nodokļi, kas samaksāti, darbavietas cilvēkiem".
Tirgus uzraudzību par pārējām produktu grupām – olu, zivju, gaļas, graudu un maizes produktiem – plānots noslēgt un prezentēt no gada beigām līdz nākamā gada sākumam. Nākamajā posmā padziļināti analizēs graudu un maizes produktu grupu.
KONTEKSTS:
Aizvadītā gada laikā pārtikas produktu cenas pieaugušas visās galvenajās pārtikas produktu grupās. Būtiskākā ietekme uz vidēju cenu līmeņa pieaugumu bija maizei un graudaugiem, gaļai un tās izstrādājumiem, piena produktiem, dārzeņiem un olām. Konkurences uzraugi šogad sākuši vairāku tirgu uzraudzību, lai analizētu mazumtirdzniecības apstākļus, tai skaitā skaidrotu faktiskos iemeslus cenu noturībai.
