LDz prezidents Uģis Magonis par komforta zonu uzskata 55 miljonus tonnu kravas gadā. Šogad pirmajos sešos mēnešos pārvadāti jau 30,8 miljoni. Šādu rādītāju uzņēmuma prezidents Magonis sauc par ļoti labu:
„Šī gada pirmie seši mēneši ir ļoti veiksmīgi. Ļoti iespējams, ka visveiksmīgākie no visiem gadiem. Ja jūs pareizināt šo 30,8 ar divi, tad sanāk 61,6, ja jūs redziet, rekords mums ir 60,6. Protams, kravas pārvadājumiem arī ir sezonalitātes raksturs. Otrais pusgads nekad nav tik labs, kā pirmais. To mēs arī tagad redzam. Principā mēs jūlijā nostrādājām pagājušā gada līmenī.”
Runājot par Ukrainas konflikta ietekmi uz dzelzceļa kravu apjomu, Magonis uzsvēra, ka pagaidām tā ir maza. Tomēr, ja Eiropas Savienība sankcijas paplašinās uz energoresursu ievešanu no Krievijas, dzelzceļa kravas apjoms strauji kritīs.
„Īstermiņā sevišķus draudus mēs neredzam, jo tām kravām tomēr ir jāiet kaut kur. Protams, nosacīti būs ceturtā līmeņa sankcijas, kurās Eiropa pasaka, ka neiepērkam vairāk no Krievijas energoresursus. Tad mēs paliekam ar 20-25% kravām. Bet kopumā mēs, protams, ļoti uzmanīgi skatāmies uz šiem notikumiem. Mēs saprotam, ka vienā dienā nekas slikts nevar notikt, bet esam uzmanīgi, un, protams, zīmējam visādus krīzes plānus,” klāstīja Magonis.
Ar vai bez sankcijām, „Latvijas dzelzceļa” vadība uzskata, ka kravu pārvadājumi no Krievijas samazināsies jebkurā gadījumā. Pirmkārt, jo Eiropas Savienība nevēlēsies vairs iepirkt tik daudz ogles no Krievijas, un otrkārt, Krievijā strauji attīstās ostas. Tik un tā, vislielākās investīcijas dzelzceļā šogad ir tieši uz austrumiem - otrā sliežu ceļa būvniecībai posmā Skrīveri-Krustpils.
Kā uzskata „Latvijas dzelzceļa” viceprezidents Aivars Strakšas, posmā ieguldītie 93,2 miljoni eiro nav iztērēti lieki:
„Dzelzceļš Latvijā vispār ir 155 gadus vecs. Pa šo laika posmu daudz dažādi notikumi ir notikuši. Tas, kas pašlaik notiek, ir kaut kāds saasinājums, saspīlējums kaut kādā īsā laika periodā. Tas, ka ir atjaunoti šie dubultie sliežu ceļi līdz Krustpilij, tas ir tikai labi. Mēs arī nevaram visu laiku baidīties, ka kaut kas slikts notiks.”
Strakšas arī uzsver, šajā projektā lielākā daļa finansējuma ir no Eiropas Savienības. Savukārt kopā „Latvijas dzelzceļš” šogad infrastruktūrā investēs 220 miljonus eiro, bet nākamgad plānots investēt 166 miljonus eiro. Tālāks mērķis tikmēr ir dzelzceļa elektrifikācija, kuras izmaksas šobrīd tiek lēstas ap 450 miljoniem eiro.
