Pagājušajā nedēļā Rīgā tikās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālo dzelzceļu vadītāji. Tikšanās mērķis bija pārrunāt Baltijas reģiona aktualitātes dzelzceļa nozarē un vienoties par turpmāko sadarbību, jo Baltijā dzelzceļa infrastruktūra ir līdzīga un sliežu platums vienāds. Kā stāsta "Latvijas dzelceļa" pārstāve Agnese Līcīte, uzņēmums "LDz Cargo" ir saņēmis Eiropas vienoto drošības sertifikātu pārvadājumu veikšanai Igaunijā un jau veicis pirmos kravu pārvadājumus.
"Pirmais piesaistītais klients Igaunijā ir kāds ASV uzņēmums, kuram piederošā krava ir pārtikā izmantojamas eļļas. Šogad esam plānojuši pārvadāt aptuveni 200 000 tonnu, bet tas ir tieši šim konkrētajam vienam klientam. "LDz Cargo" aktīvi meklē jaunus klientus. Protams, Igaunijā pašiem arī ir vairāki pārvadātāji, taču mēs redzam, ka mums ir iespēja arī šeit savas pozīcijas nostiprināt," stāsta Līcīte.
No kravām, kas pērn pārvadātas pa dzelzceļu, gandrīz 20% sastāda nafta un naftas produkti, turpat 19% – graudi, sēklas un augļi, ap 5% – koksne un tās produkti, tikpat minerālmēsli, bet būtiskākais pārvadājumu apjoms – 23,6% bija akmeņogles. 70% akmeņogļu tiek sūtītas no Kazahstānas. Satiksmes ministrijas eksperts Andris Maldups stāsta, ka tieši akmeņogles bijušas būtisks kravu segments gan dzelzceļam, gan ostām.
"Kravu apjoms Latvijas ostās ir pieaudzis par vairāk nekā 15%, gandrīz kādi 6,5 miljoni tonnu vairāk. Tas ir, pateicoties akmeņogļu kravām, palielinājās akmeņogļu apjomi no Kazahstānas. Rudenī mēs sākām apkalpot pavisam jaunu tirgu, kuru neviens nevarēja paredzēt – akmeņogļu piegādes Polijai. Ieviešot sankcijas par oglēm pret Krieviju, ogles tiek ievestas Latvijas ostās un tālāk tiek vestas uz Poliju un, protams, lielākā daļa tiek vesta pa dzelzceļu. Arī konteinera kravas, prāmju satiksme, kokmateriāli, ir pieaugušas visas šīs grupas par kādiem 10%. Pa dzelzceļu tāpat, piemēram, uz Centrālo Āziju jēlcukurs iet, un arī no Ķīnas mums konteinerkravas pa dzelzceļu tiek vestas. Būtiski pieaugusi arī interese no Centrālās Āzijas valstīm, īpaši Kazahstānas, Uzbekistānas," norāda Maldups.
Ja kādreiz 90% no tranzīta kravām Latvijā ienāca no Krievijas un Baltkrievijas, tad tagad to skaits ir būtiski samazinājies. Tranzītu ietekmē arī Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, tomēr Satiksmes ministrijas eksperts Andris Maldups vērtē, ka situācija tranzīta jomā pērn bijusi labāka, nekā gaidīts.
"Bija ļoti sarežģīti, īpaši šajā sankciju kontekstā, gan izsekot līdzi arvien jaunām un jaunām sankciju pakotnēm, gan kontrolēt savus sadarbības partnerus. Šo visu kontrolē arī finanšu institūcijas, bankas. Katrs klients, katrs maksājums tika analizēts no banku puses, bija arī maksājumu kavēšanās un tā tālāk. Tā kā gads ir bijis ļoti sarežģīts un galvenais – arī ļoti sarežģīti un grūti prognozēt kaut ko uz priekšu, tāpēc šie rezultāti ir vērtējami kā ļoti sekmīgi," uzsver Maldups.
Pērn "Latvijas dzelzceļa" eksporta pārvadājumi auguši par 57%, importa pārvadājumi – par 9%, savukārt, samazinājušies sauszemes tranzīta un iekšzemes pārvadājumi – attiecīgi par 53% un 16%.
