Liepājas AS “Lauma Lingerie” ražošanu pilnvērtīgi atsāks tikai 1. jūlijā. Pašlaik vēl dīkstāves pabalstu turpina saņemt vairāk nekā puse uzņēmumā strādājošo, savukārt pārdošanas, noliktavas un eksperimentālā ceha darbs netika apturēts. Finansiālie zaudējuma esot gana lieli, un šogad tos atpelnīt neizdošoties. Tagad galvenais esot stabilizēt rūpnīcas darbu.
Uzņēmuma pārstāvji stāsta, ka pastāv bažas par atkārtotu koronavīrusa vilni rudenī. Ja pandēmija uzplauks, nāksies pieņemt netradicionālus lēmumus, bet, kādus tieši, to neatklāj.
“Kas sagaida, to droši vien neviens nezina, bet cerams, ka viss būs labi un mēs varēsim ar esošajām jaudām turpināt pilnā sparā strādāt. Ja ne, tad domāsim. Es domāju, ka mēs turēsim roku uz pulsa un skatīsimies, vai rudenī būs nākošie pandēmijas viļņi vai nebūs. Ļoti ceram, ka nebūs, ļoti ceram, ka darbinieki varēs strādāt,” saka “Lauma Lingerie” valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.
Arī “Lauma Fabric” pārstāvji stāsta, ka šobrīd vēl vairāk nekā 20% darbinieku saņem dīkstāves pabalstus un ar pilnu jaudu rūpnīca atsāks darbu arī tikai 1. jūlijā. Nākamā mēneša plānotie pasūtījumi esot mazāki - aptuveni 30% zem normas līmeņa, bet situācija uzlabojoties ar katru dienu, ienākot papildu pasūtījumi un ražošanas process stabilizējas.
Lai gan uzņēmums tika ieķīlāts, nekas neesot mainījies, un tā esot bijusi tikai tehniska lieta. Lielākais jautājums rodas par to, kā mainīsies situācija, ja valstī atkārtoti tiks izsludināta ārkārtējā situācija.
“Ja būs otrais vilnis, attiecīgi būs bremzēšana ekonomikā, attiecīgi būs mazāk pasūtījumu un attiecīgi uzņēmumam būs jāreaģē uz šo situāciju. Bet šobrīd izteikt kaut kādas prognozes ir pāragri,” saka SIA “Lauma Fabric” valdes priekšsēdētājs Edijs Egliņš.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) norāda, ka pašreiz vēl grūti esot prognozēt, kas notiks ekonomikas jomā, ja pandēmija tomēr atgriezīsies. Šobrīd lielākā daļa Kurzemes uzņēmumu pamazām pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, un atsevišķās nozarēs vērojams pat izaugsmes process. Taču neapšaubāmi lielākā daļa cietusi finansiālus zaudējumus.
“Šobrīd ekonomiskās tendences nav viennozīmīgas. Mēs redzam daļu uzņēmēju, kuri turpina stabili izaugt. Izaugsmes process ir redzams. Saprotams, ka digitalizācijas tēma šobrīd ir pāri visam, un mēs redzam, ka pielāgošanās notiek no tā, ka mēs daudz ko spēsim un varēsim digitalizēt,” skaidro LTRK Kurzemes reģiona vadītājs Ralfs Minkevičs.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar partneriem esot izstrādājusi kompleksu stratēģiju, kurā esot iezīmēti vairāki virzieni, piemēram, uzņēmumu stabilizēšanas un attīstības plāni. Visiem uzņēmējiem turpmāk esot jāiemācās pārorientēties uz darbu digitālā vidē, taču jārēķinās, ka tas paaugstinās bezdarba līmeni valstī.
