Latvijā ievērojama starpība starp svaigpiena iepirkuma zemāko un augstāko cenu

Latvijā izveidojusies ievērojama starpība starp svaigpiena iepirkuma zemāko un augstāko cenu. Uzpircēji šo cenu nosaka pēc piegādātā piena daudzuma, kvalitātes, kā arī būtisks ir attālums līdz saimniecībai. Lauksaimnieku organizācijas vērtē, ka vienāda apmēra saimniecībām ar līdzīgiem izdevumiem piena pārdošanas ienākumi šobrīd var būtiski atšķirties. Zemāku maksu, iespējams, lielākoties saņem saimniecības nomaļākos Latvijas pagastos.

Latvijā ievērojama starpība starp svaigpiena iepirkuma zemāko un augstāko cenu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Svaigpiena iepirkuma zemākā cena Latvijā patlaban ir aptuveni 27 centi par litru, savukārt augstākā – 47 centi. Lauksaimniecības datu centra datos redzams, ka būtiska atšķirība starp abiem rādītājiem veidojusies kopš oktobra, kad strauji kāpa augstākā latiņa piena cenai, bet zemākā cena palikusi teju uz vietas.

Apzinās, ka saņem mazāk

Latvijas Radio uzmeklētās saimniecības, kas saņem zemāku cenu, vēlējās palikt anonīmas. Vienā no saimniecībām kādā pierobežas reģionā ir neliels ganāmpulks ar izslaukumu 4 līdz 6 tonnas mēnesī. Par nodoto pienu saimniecība saņem 34 centus litrā.

Saimniece pastāstīja, ka seko līdzi datiem un apzinās, ka par saražoto pienu saņem zem vidējā rādītāja valstī, taču saimniecība nomaļajā pagastā ir sarežģītāk sasniedzama un tuvumā vēl tikai viena piena saimniecība, tāpēc tik tālu pēc piena piedāvā braukt retais.

“Mums nav tādu lielu iespēju. Es zinu, ka pie mums šajā pagastā ir tikai trīs iepircēji, kas reāli gatavi paņemt pienu šeit. Un visi maksā līdzīgu cenu, tāpēc mēs esam tur, kur mēs esam. Taču mēs esam pateicīgi, ka vispār atbrauc. Es arī rēķinu, cik man izmaksātu, ja brauktu lielā piena mašīna, viņiem ir ceļa izdevumi lielāki, un, ja viņi te iestrēgs, man būs jāskrien ar traktoru vēl vilkt ārā. Tur ir vairāki plusi un mīnusi, bet mēs ar vīru tos esam izrunājuši un paliekam pie šī, un nemainām. Lai ir tā cena mazāka, bet sirdsmiers šobrīd ir svarīgāks,” sacīja saimniece.

Viņa atzina, ka 34 centu iepirkuma cena nesedz lopbarības, energoresursu un degvielas cenu pieaugumu. “Bet mēs paralēli fermai strādājam arī citos darbos,” piebilda saimniece.

Izdevās pacelt iepirkuma cenu

Vēl kāda neliela piena lopu ganāmpulka saimniece pastāstīja, ka, neskatoties uz to, ka visur runā par augstajām cenām, saimniecība joprojām saņēmusi vien 26 centus par litru. Savukārt par lielāku cenu, kas atbilstu valstī vidējai, ar uzpircēju nācies krietni pacīnīties.

“Ja citur var saņemt krietni vairāk un jau virs 30 centiem, tad es sapratu, ka tas vairs nav īsti normāli. Es interesējos pie piena iepircēja vadības un brīdināju, ka došos prom pie kāda, kur piedāvātu lielāku cenu par 6 centiem. Viņi tā kā negribēja to pieņemt, bet tad tā starpība arī atradās. Ļoti interesanta pieeja, ka stundas laikā pacēla man to cenu par 5 centiem, lai neeju prom, un tāpat vēl šeit dažiem lauksaimniekiem. Šobrīd tad tā cena jau ir 35 centi par litru.

Visā šajā man nepatīk, ka uzņēmumiem ir tāda individuāla pieeja,” sacīja saimniece.

Piena lopkopības saimniecības īpašniece gan secināja, ka zemā cena nav bijusi kvalitātes problēmu vai fermas atrašanās vietas dēļ, bet gan attieksme pret nelielu saimniecību. “Gribētu, lai tie kas iepērk pienu, vienādāk vērtētu visus zemniekus. Man nepatīk, ja mums pašiem jālūdzas, jo arī mēs gribam paplašināties, tāpat pieaugušas cenas degvielai, lopbarībai, un ar zemu cenu nevar savilkt galus kopā,” sacīja saimniece.

Bīstama tendence

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija lielo piena cenu starpību nosaukusi par bīstamu tendenci, jo

ienākumi no piena pārdošanas saimniecībām pie vienāda apmēra un līdzīgiem izdevumiem var atšķirties pat par aptuveni 43%.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un piena kooperatīva “Viļāni” pārstāve Aija Kiserovska skaidroja, ka iepirkuma cenas noteikšanā būtisks ir piegādātā piena daudzums, kvalitāte un arī attālums līdz saimniecībai. Vienlaikus viņa norādīja, ka 27 centi par litru svaigpiena šobrīd ir teju neiespējami zema cena, ņemot vērā arī energoresursu, lopbarības un degvielas cenu pieaugumu.

“Vēl pie veicinošiem faktoriem varētu teikt, ka ir piena pircēji, kuriem ir sarežģīti piena piegādes līgumi un to laušanas nosacījumi ar soda sankcijām. Un cilvēki vienkārši baidās kaut ko mainīt. Un vēl kā faktoru varētu minēt cilvēka informētības trūkumu, jo pat lielu ganāmpulku īpašnieki bieži saka, ka ir dzirdējuši, ka piena cena kāpj, bet nezina, kādas ir reālās cenas,” pastāstīja Kiserovska.

Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks norādīja, ka

pārstrādātāju iepirkuma cenu pamatā nosaka saimniecības nodotais piena apjoms.

Trešdaļu piena pārstrādātāji pieņem no kooperatīviem, pārējo piena saimniecības pārstrādei nodod tieši vai caur uzpircējiem. Šolks ir pārliecināts, ka to lauksaimnieku, kas saņem zemāko cenu, ir maz.

“Jo lielāks piena apjoms no saimniecības, jo cena būs augstāka, un tā cena nekad nebūs vienāda. Tā tas ir bijis vēsturiski, un tā ir arī šobrīd. Bet, zinot un redzot, kas tirgū notiek, tad, ja tas piena daudzums mērāms kaut 5 tonnās mēnesī, tad tā cena decembrī ir virs 39 centiem un provizoriski janvārī tie būs jau 42 centi,” sacīja Šolks.

Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija liecina, ka no piena pircējiem Latvijā, kas savukārt iepērk vismaz 10 tonnas piena, lielākā daļa maksā lauksaimniekiem zem vidējās cenas. Svaigpiena iepirkuma cenu datus par janvāri centrs apkopos nākošnedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt