Igaunijā pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājies no 15,7% līdz 13,2%, bet Lietuvā – no 15,3% līdz 12,5%.
Latvijā lielākā ēnu ekonomikas sastāvdaļa ir neuzradītā peļņa, kuras īpatsvars kopējā ēnu ekonomikā ir 45,5%. Vēl 36,1% no ēnu ekonomikas veido “aplokšņu algas” un 18,4% - oficiāli darbā nepieņemtie darbinieki.
Igaunijā lielākā ēnu ekonomikas daļa ir “aplokšņu algas”- 49,5%, neuzskaitītie darbinieki veido 29% no ēnu ekonomikas īpatsvara, bet neuzrādītā peļņa – 21,1%.
Lietuvā neuzrādītā peļņa veido 40,8% no ēnu ekonomikas, aplokšņu algas – 40,5% , bet neuzskaitītie darbinieki - 18,7%.
“Aplokšņu algu” īpatsvars gan visās valstīs pakāpeniski samazinās. Pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, Latvijā tas sarucis no 25,2% līdz 20,3%, Igaunijā - no 17,1% līdz 13,6%, bet Lietuvā – no 15,5% līdz 12,2%.
Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn nav būtiski mazinājis un sasniedzis 23,5%
Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.
Foto: f64, Kaspars Krafts
13. maijs, 2015, 12:08
Pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā nav būtiski samazinājies un sasniedzis 23,5% (gadu iepriekš – 23,8%), tikmēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pakāpeniski sarucis, liecina "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījuma rezultāti.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
