Uzņēmumi arī bez bankas konta
Lielākā daļa tirdzniecībā strādājošo komersantu jau patlaban pircējiem nodrošina iespēju norēķināties gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā. Tomēr aizvien ir vairāki simti nodokļu maksātāju, kas norēķinus ar kartēm nepiedāvā vispār.
Uz cik daudziem uzņēmējiem jaunā kārtība attieksies?
"Kopumā, ja mēs skatāmies nodokļu maksātājus juridiskas personas, tad Latvijā ir ap 41 000 komersantu, kas 50 000 eiro apgrozījuma slieksni ir pārkāpuši, bet no tiem ir tikai apmēram 800 komersanti, par kuriem nav zināma informācija par banku vai norēķina iestādes kontu," pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.
Šiem komersantiem vispār nav atvērts bankas konts, līdz ar to tie nevar pieņemt bezskaidru naudu.
"Nekādā formā – ne caur POS termināli, ne ar pārskaitījumiem. Bet reālā dzīvē, protams, tas uzņēmumu skaits, kas nepieņem bezskaidru naudu no klientiem, varētu būt lielāks, jo, protams, uzņēmums var nepiedāvāt klientiem ērtus bezskaidras naudas risinājumus. Līdz ar to tehniski [norēķinus ar] bezskaidru naudu uzņēmums varētu piedāvāt, bet praktiski nepieņem," sacīja Fiļipoviča.
Skatoties nozaru griezumā, kur ir visvairāk tādu komersantu, kuriem nav norēķinu konta, augšgalā izvirzās tirdzniecība, kas Latvijas ekonomikā ir liela un nozīmīga nozare. Bet tā nebūt nav vienīgā, kurā strādā kupls skaits komersantu bez bankas konta.
"Operācijas ar nekustamiem īpašumiem, būvniecība, ēdināšana un, lai cik nebūtu paradoksāli, arī tādas nozares parādās kā, piemēram, elektroenerģija, gāzes piegāde, siltuma piegāde, gaisa kondicionēšana – arī viņi relatīvi biežāk nenodrošina nez kādēļ bezskaidras naudas pieņemšanu," norādīja Fiļipoviča.
Veicināt bezskaidras naudas izmantošanu
Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas, koordinācijas departamenta direktors Atis Bičkovskis skaidroja, ka šis regulējums apspriests gan tirdzniecības asociācijās, gan finanšu nozarē, jo iepriekš nereti izskanējis viedoklis, ka bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšana komersantiem izmaksā nesamērīgi dārgi.
Tieši tādēļ nolemts, kas slieksnis būs 50 000 eiro apgrozījums gadā. "Pamatojoties uz komerciālo izdevumu aprēķinu un bezskaidras naudas norēķinu risinājumu izmantošanu, atmaksājas pie gada apgrozījuma virs 35 tūkstošiem eiro. Tieši tāpēc ir noteikts šis slieksnis virs 50 tūkstošiem eiro gadā, kad jānodrošina klientiem iespēja norēķināties arī bezskaidrā naudā," sacīja Bičkovskis.
Viņš arī uzsvēra, ka jau patlaban karšu maksājumu iespējas tirdzniecības vietās ir ar pieaugošu tendenci un jaunā prasība, kas iekļauta ēnu ierobežošanas plānā, būs vēl viens papildu stimuls piedāvāt norēķināties bezskaidrā naudā. Turklāt skaidras naudas norēķini aizvien būs atļauti.
"Ir jābūt tai iespējai, lai nebūtu situācija, ka cilvēkam ir karte ar naudu, bet jāskrien un jāmeklē tuvākais bankomāts. Un, kā es jau minēju,
tas arī neizslēdz iespēju izmantot skaidru naudu. Tā doma ir tikai veicināt izmantot bezskaidru naudu savstarpējos darījumos,"
norādīja Bičkovskis.
Uzņēmējiem – papildu izmaksas
Attiecībā uz apgrozījuma slieksni – 50 000 eiro gadā – Latvijas Radio aptaujātie uzņēmēju pārstāvji norādīja: tas nozīmē, ka jaunais regulējums būtībā attieksies uz visiem komersantiem.
"Ja uzņēmums strādā sešas dienas nedēļā katru dienu, tad 167 eiro dienā tiešām nav liels apgrozījums, un tiešām liela daļa iekritīs šajā grozā. Protams, ka maziem tirgotājiem attiecīgi šī termināļa nodrošināšana kaut ko izmaksās," sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras tirdzniecības padomes vadītājs Dāvis Vītols.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, sakot, ka jaunais regulējums būs papildu slogs un izmaksas tirgotājiem:
"Tas nozīmē, ka principā šādu pienākumu grib uzlikt itin visām tirdzniecības un pakalpojumu vietām.
Ņemot vērā, ka šis pakalpojums ir dārgs, līdz šim katra tirdzniecības vieta pati ir izvērtējusi, vai viņiem ir nepieciešams ieviest bezskaidras naudas norēķinus, jo klienti to vēlas, un vai ir gatavi segt papildu izmaksas, kas ir saistītas ar šādu bezskaidras naudas norēķinu ieviešanas sistēmu."
Cer mazināt ēnu ekonomiku
Finanšu ministrijā un Valsts ieņēmumu dienesta Latvijas Radio gan skaidroja, ka katrs komersants pats var izvērtēt, cik galu galā bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšana izmaksās. Iespējas esot dažādas – sākot no stacionāriem karšu lasītājiem līdz mobilām aplikācijām.
Jautāts par šī regulējuma ietekmi uz ēnu ekonomikas ierobežošanu, Atis Bičkovskis teica, ka skaidras naudas izmantošanas ierobežošana savstarpējos darījumos ir tikai viens no 50 priekšlikumiem, kas iekļauts Finanšu ministrijas paspārnē tapušajā ēnu ierobežošanas plānā, un to ieplānots ieviest praksē līdz šī gada beigām.
Tas dos savu artavu, bet šādas prasības ieviešana nebūt nav vienīgā un galvenā, kas valstī jūtami samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru. "Tur nebūs tāds viens noteikti spēcīgākais, labākais risinājums, kā mums tikt ārā no ēnu ekonomikas. Tas ir komplekss pasākumu kopums. Tai skaitā mums ir ļoti svarīgi, lai visi šie pasākumi, kas ir iekļauti ēnu [apkarošanas] plānā, tiktu realizēti," sacīja Bičkovskis.
Latvijas Radio jau ziņojis, ka ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā turpmākiem gadiem paredzēts ieviest arī e-rēķinu, kas motivēs uzņēmumus izmantot bezskaidru naudu. Tāpat iecerēts par primāro algas izmaksas veidu noteikt bezskaidru, nevis skaidru naudu.
