Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Tramps draud aizliegt «TikTok»

Bažas par dārzeņu realizāciju skolās

Latgalē dārzeņu raža laba; zemniekiem bažas par realizāciju skolās

Tā kā pavasarī ārkārtējās situācijas dēļ zemnieku saimniecībām, kur audzē dārzeņus skolu un bērnudārzu ēdināšanai, nācās atcelt piegādes un ciest zaudējumus, lauksaimnieki ar bažām gaida arī šo rudeni. Latgales lauksaimnieki uzskata, ka dārzeņu raža būs salīdzinoši laba, tāpēc ir svarīgi rast rezerves risinājumus un gūt tos arī no Lauku atbalsta dienesta (LAD) un atbildīgo ministriju puses, lai dārzeņus ar konkurētspējīgu cenu varētu pārdot vietējā tirgū.

Jaunais lauksaimnieks Jānis Gavars Preiļu novadā bioloģisko saimniecību "Mazie Gavari" pārņēma no vecākiem pirms trīs gadiem. Te aptuveni 36 hektāru platībā tiek audzēti gan graudaugi, gan dārzeņi siltumnīcā un atklātā laukā.

"No dārzeņiem galvenokārt tie ir kāpostaugi, sīpoli, kāļi, burkāni, bietes. Diezgan plaši, pa drusciņai no visa. Šogad laba raža un aug ne tikai kultūraugi, bet arī nezāles aug pilnā sparā. 

Tiekam galā, un vismaz izskatās, ka šogad tās plānotās ražas būs," sacīja lauksaimnieks.

Arī Ruta Ķipure – "Lukstiņmāju" saimniece Rēzeknes novadā – uzsvēra, ka laika apstākļi, kad saule mijas ar lietu, dārzeņiem ir ļoti piemēroti, tāpēc raža šogad būs laba. Viņas ģimenes dārzeņu un graudaugu lauki ir aptuveni 100 hektārus lieli.

"Diezgan smuki sīpoli, burkāniem arī raža normāla, kopumā neko. Raža būs. Galvenais, lai būtu noiets," piebilda Ķipure.

Šogad lielākās raizes par noietu radījis pandēmijas laiks. "Lukstiņmājām" ir līgumi ar Rēzeknes, Viļānu, Varakļānu un Ludzas novadu skolām, bet "Mazajiem Gavariem" ar nelielu lauku pamatskolu par dārzeņu piegādi ēdināšanai. Pavasarī dārzeņi palikuši noliktavās.

"Palika ļoti daudz, ļoti daudz. Tonnas nemērīsim, nesvērām (..).

Vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevajadzēja nevienam, bija ļoti zemas cenas, neatmaksājās tas darbs," stāstīja Ķipure.

"Piegādes diemžēl pandēmijas dēļ nācās atcelt. Atceļot tās piegādes, daļa no ražas gāja zudībā. Vairumtirdzniecības bāzes, tās cenas knapi nosedz pašizmaksu. Bioloģisko dārzeni sanāk tomēr dārgāk saaudzēt, jo tomēr tas roku darbs arī izmaksā vairāk," piebilda "Mazie Gavari" saimnieks.

LAD vienreizējam ārkārtas atbalstam bija iesniegti 14 pieteikumi par kopējo summu vairāk nekā 70 000 eiro apmērā. Tāpat speciālisti iesaka līdzīga veida gadījumos ziedot dārzeņus, piemēram, pansionātiem vai dzīvnieku patversmēm un sadarboties ar sociālo dienestu. Lauksaimnieki gan uzsvēra, ka, ja gadījumā skolas atkal atvērtos, produkcijai jābūt pieejamai, tāpēc izlemt un paredzēt, kā rīkoties, bija grūti. Turpmāko rudeni lauksaimnieki uzlūko ar bažām.

"Siltumnīcā strādāju, dzirdēju, ka teica, ka skolas uz doto momentu strādās ierastajā režīmā. Diezgan bail, jo piegādāt vajag visu gadu, bet kā jau pateikt – piegādāt tas ir viens, bet atkal saglabāt to preci ir grūtāk," klāstīja "Lukstiņmājas" saimniece.

Gaidot rudeni citiem dārzeņu audzētājiem gan Jānis, gan Ruta ieteica laikus rast rezerves plānu produkcijas realizācijai. Savukārt, lai veicinātu vietējās produkcijas pieejamību un konkurētspēju, nesen zemkopības ministrs, lauksaimnieku, tirgotāju un nevalstisko organizāciju vadītāji parakstīja sadarbības memorandu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti