Pēdējos desmit gados modes industrijā viss strauji gāja uz augšu. Nozarē bija vērojams stabils kāpums, un to lielā mērā noteica labie pārdošanas rādītāji Āzijas tirgos un interneta tirdzniecības bums. Pēc “Euromonitor International” datiem, 2019. gadā pasaules modes preču, apavu un aksesuāru apgrozījums bija 1,78 triljoni ASV dolāru, un tas bija par 14% vairāk nekā gadu iepriekš.
Līdz pandēmijas sākumam prognozes par apģērbu pārdošanu 2020. gadā bija daudzsološas. Tomēr krīze spēcīgi ietekmējusi modes industriju visā pasaulē, un šajā saistībā gaidāmās izmaiņas skars daudzus šīs nozares aspektus – no modes demonstrējumu kalendāra līdz pircēju paradumiem un jaunu stilu izveidei, raksta portāls CGTN.
Aiziešana internetā
Pircēju masveida aizplūšana uz internetveikaliem bija vērojama arī pirms pandēmijas. Pašreizējā krīze, kuras laikā koronavīrusa ierobežošanas pasākumu dēļ daudzās valstīs uz ilgu laiku tika slēgti arī “fiziskie” veikali, tikai paātrināja šo procesu. Tāpēc klātbūtnes pastiprināšana internetā ir būtiski svarīgs faktors, lai zīmoli izdzīvotu tagad un gūtu panākumus nākotnē, uzskata Lielbritānijas premium klases modes preču interneta veikala klientu nodaļas vadītāja Stefānija Fēra.
Pieaug apzinīgums
Krīzes laikā daudzi pircēji sākuši vairāk domāt par pārmērīga patēriņa vispār un konkrēti savu patērētāja paradumu ētiskajiem aspektiem. Sociālajos tīklos daudzi izvirzījuši apspriešanai apģērba pārmērīgas pirkšanas problēmu. Pēc pandēmijas apzinīgāka attieksme pret pirkumiem var saglabāties.
“Cilvēki sāk vairāk cienīt kompānijas, kurām ir misija un mērķis, kas dod labumu pasaulei,” uzskata Fēra.
Vai modes nedēļas izdzīvos?
Pārvietošanās ierobežojumu un sociālās distancēšanās noteikumu dēļ modes nedēļas pārcēlušās digitālajā telpā un tur tās pastāvēs tuvākajā nākotnē, prognozē eksperte. Jauno modes kolekciju demonstrēšana tiešsaistē, klāt neesot skatītājiem, kritiķiem un augstāko aprindu pārstāvjiem pirmajās rindās, var kļūt par pasaules modes centru jauno normu.
Vai sezonu būs mazāk?
Koronavīrusa pandēmija, iespējams, izraisīs pārmaiņas arī modes pasaules ražošanas ciklos. Pēc Fēras novērotā, zīmoli un pārdevēji izmanto iespēju, lai ieviestu jau agrāk apspriestās pārmaiņas. Vai jāpāriet uz sezonas preču pārdošanu tikai attiecīgajā sezonā? Tas ir - pavasara sezonas preces pārdot pavasarī, vasaras sezonas preces – vasarā un tā tālāk. Vai nevajadzētu padomāt par modes industrijas sezonu skaita (pašlaik ir astoņas sezonas) samazināšanu un kapsulkolekciju palielināšanu? Krīze dod labu iespēju atbildēt uz šiem jautājumiem.
Pēc krīzes nāk svētki
Lielā depresija un Otrais pasaules karš mainīja cilvēku garderobi. Covid-19 arī ir globāla parādība, kas neapšaubāmi noteiks jauno toni modē, ir pārliecināta Fēra.
Līdzīgs viedoklis ir ekomodes un ekodizaina portāla “Luxiders” analītiķei Kresijai Sauerbatsai.
Krīze un cīņa veicina jaunu ideju rašanos, un tā notiek arī modes pasaulē, viņa secina un min vēsturiskus piemērus.
Koko Šanele savus modeļus veidoja uz vīriešu sporta apģērbu bāzes apstākļos, kad trūka audumu. Un panāca revolūciju – sieviešu apģērbi kļuva mīksti, ērti, turklāt nezaudējot sievišķību. Spāņu gripas pandēmijas laikā 1918. gadā par garderobes neatņemamu sastāvdaļu kļuva sejas aizsargmaskas. 30. un 40. gadu estētiskais eskeipisms radās satricinājumu un deficīta ērā, kad radošās idejas attiecībā uz apģērbu tika īstenotas, pāršujot un atkārtoti izmantojot materiālus. Viens no spilgtiem piemēriem – kleitas no kartēm, kas uzdrukātas uz ļoti plāna zīda. Ar šādām kartēm tika apgādāti britu lidotāji un izlūki.
Sauerbatsa pieļauj, ka pēc šīs krīzes tāpat kā agrāk pēc kariem un epidēmijām cilvēki gribēs vairāk domāt par apģērba kvalitāti un praktiskumu, nevis par tā daudzumu un godkāri. Un ka pēc saspringtajiem stingru ierobežošanas pasākumu mēnešiem, kurus aptumšoja trauksmainas un biedējošas ziņas, neizbēgami vēlēsies svētkus.
Līdzīgi Kristiana Diora “New Look” stilam, kas tika izveidots tūlīt pēc kara, “postkoronavīrusa” mode varētu būt tikpat eleganta un dzīvi apliecinoša. Spilgti audumi, apjomīgums, drosmīgi piegriezumi un brīvi silueti kā izveseļošanās un ierobežojumu atcelšanas iemiesojums, uzskata analītiķe.
