Ja izstāšanās līguma nav, tad jau nākamgad Latvijai budžetā papildus būs nepieciešami 2,6 - 4,9 miljoni eiro atkarībā no noslodzes muitā, 2020. gadā 2,1 - 2,6 miljoni un tikpat vēl pēc gada. Bet ar izstāšanās līgumu nākamgad tie būtu 2,3 - 4,6 miljoni, 2020. gadā 1,8 - 2,3 un vēl pēc gada – 2,4 - 2,9 miljoni.
Lielākās papildu izmaksas būs vajadzīgas kontrolējošajām iestādēm – Muitai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam.
Iespējamas gan citas papildu izmaksas. Piemēram - ja izstāšanās līguma nav un ar Lielbritāniju nebūs panākta arī atsevišķa vienošanās par sociālo drošību, tad nevar izslēgt, ka nākamgad no budžeta vajadzēs segt pabalstu un pensiju izmaksas tiem, kas atgriežas no Lielbritānijas Latvijā.
KONTEKSTS:
Balsojums par "Brexit" vienošanās Lielbritānijā notiks janvāra vidū, taču šķelšanās par to, vai atbalstīt vienošanos, joprojām ir liela. Britu valdība tādēļ spriež par pastiprinātu gatavošanos "Brexit" bez vienošanās. Pieņemts arī imigrācijas plāns pēc "Brexit".
Eiropas Savienība apstiprinājusi rezerves plānu gadījumam, ja Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību bez vienošanās panākšanas par turpmākajām attiecībām ar 27 valstu bloku. Plānā izklāstītas iespējamās darbības vairākos svarīgos sektoros, tostarp transporta un finanšu sfērā.
Tikai pēc balsojuma Lielbritānijas parlamentā var sākties "Brexit" līguma ratifikācija dalībvalstīs un notikt arī balsojums Eiropas Parlamentā.
