Līdz iespējamam balsojumam par britu premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos ar ES par Lielbritānijas izstāšanos no 28 valstu bloka nu jau atkal ir atlicis mazāk nekā mēnesis, un abas puses ir aktīvi sākušas gatavoties scenārijam, ka nekāda vienošanās tā arī netiks noslēgta. Pēdējā ES līderu samita laikā vadošās amatpersonas nolēma, ka publiskos ārkārtas rīcības plānu gadījumam, ja 30. martā nebūs nekādas skaidrības par Eiropas turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju.
Tomēr trešdien EK atzina, ka jebkāds piedāvātais rīcības plāns nespēs pilnībā mīkstināt kopējo situāciju nevienošanās gadījumā. EK viceprezidents Valdis Dombrovskis atzina, ka EK ierosinājumi palīdzēs daļēji mazināt radušos haosu vairākās nozīmīgās sfērās. Brisele savos piedāvājumos minējusi pasākumus astoņos sektoros: transporta un muitas sfērā, datu aizsardzībā, dzīvnieku un augu aizsardzības jomā, klimata politikā, kā arī svarīgāko finanšu pakalpojumu jomās.
Paredzēts, ka vienošanās nenoslēgšanas gadījumā, ko gan Eiropa, gan Lielbritānija uzskata par sliktāko iespējamo iznākumu, britu aviopārvadātājiem joprojām tiks atļauts veikt lidojumus no un uz ES lidostām, taču ne starp dalībvalstīm. Uz laiku tiks pagarināti arī atsevišķi aviācijas drošības sertifikāti. Transporta kompānijām būs iespēja turpināt kravu pārvadājumus pa ceļiem deviņu mēnešu laikā bez pieteikšanās īpašām atļaujām.
Savukārt Apvienotās Karalistes finansiālo pakalpojumu regulējums atsevišķās sfērās uz laiku no viena līdz diviem gadiem tiks atzīts par ekvivalentu ES noteikumiem. Paredzētas arī nelielas izmaiņas muitas noteikumos, lai atvieglotu preču plūsmu starp ES un Lielbritāniju, taču dalībvalstis tiek aicinātas gatavoties attiekties pret Apvienoto Karalisti kā pret trešo valsti. Finanšu jomā EK piedāvājums attiecas uz ļoti šauru jomu - atvasināto instrumentu klīringu. Šis Londonai kā globālam finanšu centram ir sāpīgs jautājums.
EK arī brīdinājusi, ka, pametot ES bez vienošanās, savas tiesības dzīvot un strādāt ES zaudēs aptuveni viens miljons britu pilsoņu. Komisija arī aicinājusi dalībvalstis pret šo cilvēku uzturēšanās tiesībām attiekties pragmatiski un cēlsirdīgi. Valdības tiek aicinātas piešķirt pagaidu uzturēšanās atļaujas, ļaujot nokārtot dokumentus ilgtermiņa uzturēšanās statusa nokārtošanai. ES jau iepriekš bija solījusi, ka britiem, kuri ieradīsies ES īsās vizītēs, proti, līdz 90 dienām, vīzas nebūs nepieciešamas. Tas gan būs iespējams tikai ar noteikumu, ka britu valdība līdzīgus noteikumus piemēros arī ES dalībvalstu pilsoņiem. EK arī ierosinājusi visiem britu pilsoņiem, kuri citās ES valstīs dzīvojuši vairāk nekā piecus gadus, piešķirt ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas.
EK izteikusi arī atgādinājumu: šie piedāvātie pasākumi nebūs salīdzināmi ar dalību ES vai arī pielīdzināmi pārejas periodam, ko paredz britu parlamenta joprojām neapstiprinātais "Brexit" līgums. Brisele uzsver, ka šie būs tikai pagaidu pasākumi, kuri tiks pārtraukti bez konsultēšanās ar Londonu.
Arī Lielbritānijas valdība vakar paziņoja par pastiprinātu gatavošanos iespējamam "Brexit" bez vienošanās ar ES. Valdība ir izsūtījusi vēstules aptuveni 140 tūkstošiem uzņēmumu, aicinot tos pienācīgi sagatavoties. Nedēļas otrajā pusē uzņēmējiem tiks izsūtīti arī aptuveni 100 lappušu biezi informatīvie materiāli. Savukārt 3500 karavīru pašlaik atrodas gatavībā, lai palīdzētu nodrošināt vitāli svarīgos pakalpojumus, piemēram, piegādājot pārtiku vai medikamentus.
Debates par "Brexit" britu parlamentā izvērtušās visai karstas - opozīcijas vadītājs, leiborists Džeremijs Korbins premjeri Terēzu Meju nosaucis par "stulbu sievieti", noprotams no lūpu kustībām, kas redzamas uzfilmētā video.
Korbins gan caur savu preses sekretāru noliedzis, ka epitetu veltījis premjerei. Viņš esot teicis = stulbie cilvēki. Taču citi britu deputāti uzskata, ka viņam ir jāatvainojas. Diskusija par "Brexit" tagad pārvērtusies par šī izteikuma analīzi un pārmetumiem leiboristu vadītājam “sieviešu nīšanā” un pazemošanā tieši 100 gadus pēc tam, kad sievietes britu salās ieguva tiesības balsot.
