Vairākas nevalstiskās organizācijas parakstījušas memorandu par paplašinātas depozīta sistēmas izveidi. Dokumentā minēti vairāki sistēmas ieviešanas principi. Viens no tiem paredz nododamā iepakojuma daudzveidību, piemēram, iekļaujot arī piena un sulu iepakojumu, šampūnu pudeles vai stikla burkas, ko klasiskās depozīta sistēmas nepieņem.
''Tai sistēmai, mūsuprāt, jābūt pietiekami plašai, lai pēc iespējas vairāk atkritumu atgrieztos otrreizējā pārstrādē, lai no tiem atkārtoti tiktu radītas jaunas lietas un mēs tās atkal varētu lietot. Šie principi ir ļoti svarīgi, un mēs esam gatavi diskutēt ar visām iesaistītajām pusēm. Līdz šim diskusija mūs ir novedusi pie priekšlikuma, ko ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ko mēs šobrīd jau pārrunājam Saeimas atbildīgajā komisijā. Tomēr,
raugoties uz līdzšinējām diskusijām Saeimā, tās nevar saukt par kvalitatīvām un visas puses iesaistošām,'' stāsta Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.
Memorandam pievienojušās arī Latvijas Pašvaldību savienība, Vides aizsardzības klubs, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, Latvijas Iepakojuma asociācija, kā arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija. Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis piekrīt, ka patlaban piedāvātais depozītsistēmas modelis attiecas uz pārāk nelielu atkritumu apjomu.
''Iedzīvotāji saprot, ka, ieviešot depozītu sistēmu, būs efekts – pudeles nemētāsies grāvjos un mežos. Un tieši tāpēc ir svarīgi, lai pēc iespējas vairāk iepakojumu frakcijas tiktu pārstrādātas. Mēs zinām, ka mērķis ir 2025. gads, kad 55% no mājsaimniecībām jābūt šķirotiem atkritumiem, noteikti uz to ir jāiet. Es gan domāju - vēl viena joma, kura jāvērtē, ir tie iepakojumi, kurus šeit ieved no ārzemēm, kas nav pārstrādājami esošajā depozīta sistēmas piedāvājumā,'' saka Kaminskis.
Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes locekle Sandra Dzelzs papildina, ka memoranda dalībnieku ieskatā depozīta sistēmas veidotājs un operators jāizvēlas atklātā konkursā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un procesu caurskatāmību:
''Tāpēc ar šo memorandu gribam nodot savu vēstījumu lēmumu pieņēmējiem, lai viņi arī pieņem saimnieciski visizdevīgāko lēmumu un nevis tā, ka šodien kāds grib tieši klasisko depozīta sistēmu un tāpēc pieņemam, bet uz tās ieviešanu ir jāskatās kā uz saimniecisku darbību. Tāpēc jāaptver daudz vairāk iepakojumu materiālu.''
Vēl memoranda pamatnostādnēs minēts, ka patērētājam jānodrošina šķirošanas punktu pieejamība.
Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Armands Nikolajevs uzskata, ka blīvāks atkritumu šķirošanas punktu tīkls valstī funkcionētu labāk par patlaban piedāvāto depozīta aparātu sistēmu veikalos.
''Mēs jau esam attīstījuši dalīto atkrituma vākšanas sistēmu, kas ir konteineru sistēma, un vienmēr mums prasa, kāpēc Igaunijā ir tik veiksmīgi ieviesta depozīta sistēma un mums ne. Mēs neesam pret šo sistēmu, bet esam par izvērtētu sistēmu, jo ieviest jaunu 20-30 miljonu dārgu atkritumu sistēmu paralēli esošajai šķirošanai, kas atņem zināmu daļu no esošā pārstrādāta iepakojuma nost, tad tas sadārdzinās pārējo atkritumu savākšanas sistēmu. Tāpēc, runājot jau par paplašinātu sistēmu, ir vērts padomāt, kā varam tikt pie tiem materiāliem, kas vēl būtu pārstrādājami, un nākt ar šo plašo sistēmu pie iedzīvotāja,'' klāsta Nikolajevs.
Jāatgādina, ka aprīļa beigās vairākas citas organizācijas arī parakstīja memorandu, kas gan tieši pauž atbalstu patlaban virzītajai dzērienu iepakojuma depozīta sistēmai. Dokumentu parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, kā arī Latvijas Alus darītāju organizācijas. Ražotāji vienojās par sadarbību un finansiālo gatavību dzērienu iepakojuma savākšanas sistēmas izveidei. Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure ir pret paplašināto depozīta sistēmu, jo tā procesu sadārdzinās un drīzāk ir ieviešama pakāpeniski.
''Pirmkārt, depozītu sistēma pievēršas visredzamākajam un bīstamākajam iepakojumu veidam, tas ir dzērienu iepakojums. Tam ir visaugstākais risks tikt izmestam dabā, jo PET pudeles sadalās no 80 līdz 120 gadiem. Mēs esam runājuši ar Latvijas mežiem un meža dienestu, kas apliecināja, ka lielākos draudus dabai veido plastmasas pudeļu iepakojums. Pašlaik tāda sajūta, ka ar šo paplašinātās depozīta sistēmas priekšlikumus organizācijas vēlas apturēt jau esošās iestrādes un tā atkal būs diskusija par ieviešanu uz vēl 10 gadiem,'' savu viedokli pauž Šure.
Šonedēļ parakstīto jauno memorandu, kas aicina veidot paplašinātu depozīta sistēmu, daļa nevalstisko organizāciju iesniegs Saeimas deputātiem un vides ministram, lai diskusijās apspriestu visu pušu viedokli.
