Gan Nadežda, gan Aļona personīgi saskārušās ar grūtībām atrast darbu tieši vecuma un nelielās pieredzes dēļ. Aļona uzskata, ka jauniešu bezdarbam ir divi cēloņi: „Vispirms tas ir izglītības sistēmas trūkums. Es, piemēram, studēju akadēmiskā programmā un man prakse būs tikai pēdējā gadā. Es domāju, ka tikai ar teoriju nepietiek, jo vajag arī prakses pieredzi.” Pēc viņas domām, otrs cēlonis ir Latvijas mazais darba tirgus, kurā darbaspēka piedāvājums nesakrīt ar pieprasījumu, un darba devēju nevēlēšanās riskēt ar jauniem darbiniekiem.
Aļona un citi aktīvi jaunieši radījuši organizāciju “Iespēja iedvesmo”. Viņi modelē jauniešu bezdarba iespējamos risinājumus, kas jau piedāvāti arī Labklājības ministrijai. „Mūsu priekšlikuma būtība ir, ka ar teoriju nepietiek, un mēs vēlamies panākt subsīdijas uzņēmumiem par katru darbā pieņemtu jaunieti. Nākamgad Eiropas Komisija iedos naudu – 80 miljonus. Mēs vēlamies, lai tas tiek tērēts nevis tikai, lai apmācītu jauniešus, kuriem trūkst kaut kādu zināšanu, bet arī jauniešiem, kuri jau ir izvēlējušies savu profesiju un tādejādi viņus integrētu efektīvāk un ātrāk tirgū,” skaidro Nadežda.
Darba devēju neuzticēšanos gados jauniem strādātājiem bieži piesauc kā galveno cēloni jauniešu bezdarbam. Taču jāatzīst, monētai ir arī otra puse - daļai jauniešu labi apmaksāts darbs un strauja karjeras izaugsme šķiet pašsaprotama un panākama bez īpašas piepūles. Eksperti norāda, ka tā ir ļoti liela kļūda.
Portāla prakse.lv vadītājs Jānis Logins stāsta, ka neviens no aktīvajiem jauniešiem, kas bijis viņa redzeslokā, bez darba nav palicis. Taču bieži problēma ir tieši iniciatīvas un neatlaidības trūkumā. „Tāpēc es ļoti, ļoti rekomendēju iet brīvprātīgajā darbā, kur var iegūt kādu darba pieredzi, praktisku pieredzi, izmantot visas prakses iespējas. Ja ir prakses iespēja skolā, tad neej pie tēta, pie mammas sarunāt šo praksi, bet izej praksi profesijā, kas tev ir vajadzīga un iegūsti pieredzi!” uzsver Logins.
Aļona gan noraida pārmetumus, ka jaunieši ir pārāk izvēlīgi darba meklējumos. „Piemēram, ja tu studē jurisprudenci, tu gribi kļūt par juristu un tu esi gatavs strādāt par jurista palīgu vai sekretāri, nevis strādāt par pārdevēju vai viesmīli Grieķijā, kas tagad ir ļoti populāri,” teic jauniete.
Latvijas Universitāte iesaistījusies starptautiskā projektā “Nodarbinātība plus”, kurā arī notiek risinājumu meklējumi. „Projekta rezultātā ir plānots izstrādāt jaunu sabiedrības mazāk aizsargāto grupu integrācijas modeli darba tirgū. Līdz šim ir apkopotas partneru labākās prakses jauniešu integrācijai darba tirgū un izglītības sistēmā, tai skaitā Latvijā,” stāsta projekta “Nodarbinātība plus” pētnieks Romāns Putāns.
Šobrīd notiek šo prakšu analizēšana, un rezultāti gaidāmi nākamgad.
