«Visgrūtāk palīdzēt tiem, kuri padevušies.» Kā jaunieši bez darba un mācībām var mainīt dzīvi?

Par bērniem un jauniešiem mēdz teikt – tā ir mūsu nākotne, taču Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2022. gadu liecina – 31 000 mūsu nākotnes veidotāju vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un arī neapgūst arodu. Kā šie cilvēki dzīvo, vai ar savu dzīvesveidu ir apmierināti, un kādas ir jauniešu iespējas savu situāciju mainīt?

ĪSUMĀ:

  • Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperte: sabiedrībai šādi cilvēki izmaksā dārgi.
  • Jo ilgāk jaunietis nestrādā un nemācās, jo grūtāk atgriezties skolas solā vai darbavietā. 
  • Jauniešu mentors: svarīgi palīdzību sniegt ikvienam jaunietim.
  • Sociālie darbinieki novēro – ne visi jaunieši dedzīgi vēlas ko mainīt savā dzīvē.
  • Plāniem atgriezties skolā vai darbā cenšas palīdzēt arī ar Eiropas fondu projektiem.

Kā jaunieši bez darba un mācībām var mainīt situāciju?
00:00 / 09:04
Lejuplādēt

Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperte: sabiedrībai šādi cilvēki izmaksā dārgi

Laikā, kad demogrāfiskā situācija Latvijā dabiskā pieauguma ziņā ir tik slikta kā nekad agrāk un darba devēji apsver darbaspēka ievešanu kā risinājumu arvien augošajai darbaroku trūkuma problēmai, valstī ir vairāk nekā 30 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā un arī neapgūst profesiju. 

Neko nemainot šo cilvēku dzīvē, sabiedrībai jārēķinās, ka tas maksās dārgi, uzskata Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā projekta "PuMPuRS" vecākā eksperte Kristīne Liepiņa: "Cilvēks sabiedrībai kopumā, pēc tam saņemot, iespējams, kaut kādus sociālos pabalstus un, ja viņš nemitīgi ir kaut kādā veidā jāatbalsta, izmaksā no viena līdz pat diviem miljoniem eiro savā dzīves laikā. Tad viņi bez izglītības turpina būt mūsu sabiedrības locekļi un patiesībā sagādā daudz vairāk raižu un rūpju, nekā ja mēs to resursu ieguldītu izglītības vidē un, iespējams, viņu pavirzot kādā profesionālajā jomā, kas ir viņa spēcīgā puse un lai viņš ir spējīgs darīt vismaz kaut ko, ko viņš ar savām prasmēm var."

Jo ilgāk jaunietis nestrādā un nemācās, jo grūtāk atgriezties

Kā katrs no šiem cilvēkiem šādā situācijā nonācis, ir atsevišķs stāsts, taču, jo ilgāk jaunietis nemācās un nestrādā, jo grūtāk atgriezties vai nu skolas solā, vai uzsākt vai turpināt darbu. Tāpēc vislabāk, ja tik tālu nenonāk. Tieši ar to pēdējos piecus gadus nodarbojušies projekta "PuMPuRS" īstenotāji – centušies novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. 

Tas ir sarežģīts fenomens, atzina Liepiņa un stāstīja, ka iemeslus mācību pārtraukšanai var iedalīt četrās lielās grupās: "Tie ir riski, kas saistīti ar izglītības vidi: tās ir lietas, kas ir saistītas gan ar pašu mācīšanos un bērna, jaunieša mācību sasniegumiem, gan ar attiecībām, kas ir izglītības iestādes vidē, un vispār ar to vidi un atbalsta sistēmu, ko šī izglītības iestāde var piedāvāt. Tad ir virkne risku, kas ir saistīti ar paša bērna vai jaunieša personību: gan viņa temperamenta iezīmēm, viņa uzvedības specifiku; iespējams, kaut kādām veselības lietām un dažreiz novirzēm no normas, kas arī var būt milzīga grupa, kas var būt iemesli."

Liepiņa arī uzskaitīja: ar ģimeni saistītie riski – attiecības ar vecākiem, vecāku izglītība, skatījums uz tiem vai citiem jautājumiem un tamlīdzīgi. Ceturtā faktoru grupa, kas var spiest jaunieti pieņemt lēmumu pārtraukt mācības, ir ekonomiska rakstura. Taču, lai vai kādi nebūtu iemesli – un parasti tas ir īpašs riska faktoru komplekts katram konkrētajam skolēnam, nevis tikai viens cēlonis –, vairs nenākt uz skolu bērni tikpat kā nekad neizdomā spontāni; šāds lēmums parasti briest vienu līdz trīs gadus. Šajā laikā iespējams pamanīt noteiktas pazīmes, ka kas tāds varētu notikt, un, pievēršot bērnam lielāku uzmanību, nevēlamo iznākumu novērst. 

Tai būtu jābūt skolas darbinieku ikdienai, ņemot vērā, cik izplatīts ir priekšlaicīgas mācību pamešanas risks: vispārējās izglītības iestādēs – ap 10%, profesionālās izglītības iestādēs – vairāk. Projekta "PuMPuRS" darbības laikā sastādīti 64 000 individuālo plānu priekšlaicīgas mācību pamešanas novēršanai, un tas ir mazāk nekā būtu nepieciešams, lēš eksperte.

Jauniešu mentors: svarīgi palīdzību sniegt ikvienam jaunietim

Arī to jauniešu vajadzības, kuri no izglītības sistēmas tomēr izkrituši un arī nekur nestrādā, ir daudz lielākas nekā pašreizējās iespējas viņiem palīdzēt. Tā savukārt vērtēja jaunatnes attīstības platformas "YouPluss" vadītājs Andris Kāposts. Viņa vadītā organizācija darbojas Kurzemē – pēc Liepājas sociālā dienesta pasūtījuma nodrošina mentorus jauniešiem, kuri ar savu dzīvesveidu nav apmierināti un grib ko mainīt. Programma ir elastīga, pietuvināta katra konkrētā klienta vajadzībām un mērķiem – dažkārt arī tad, ja tā ir pēdējā brīdī radusies vēlme tomēr sekmīgi pabeigt konkrēto mācību gadu. 

Kāposts sacīja: "Nu, ir grūti. Mēs jau arī brīdinām, mēs sakām – ja jūs atnāksiet nedēļu pirms mācību gada beigām, mēs nevarēsim palīdzēt. Bet mums tas rādītājs vispār no jauniešiem, kas pie mums ir bijuši, 90–95% ir pabeiguši savus mācību gadus. Pat ļoti smagi gadījumi. Mums ir jaunietis, kurš tagad, 18 gadu vecumā, ir 8. klasi pabeidzis beidzot. Mums ir jaunietis, kuru es pats mentorēju, tur bija ļoti smagi – likās, ka tur ir slēgšana ārā no skolas un viss slikti, nu, tiešām smaga situācija, bet viņš būs pabeidzis mācību gadu, turpinās mācības tālāk."

Platformas "YouPluss" vadītājs uzskata – ļoti svarīgi sniegt palīdzību ikvienam jaunietim, kurš to lūdz, pat ja tā ir tikai vēlme vairs neizsmēķēt paciņu, bet tikai puspaciņu cigarešu dienā vai iemācīties uz tikšanos ierasties noteiktajā laikā.

Tas var būt neliels solis ceļā uz kāda varbūt tobrīd neapzināta lielāka mērķa sasniegšanu, teiksim, iegūt izglītību vai atrast darbu. 

Galvenais, lai palīdzība vispār būtu, ir pārliecināts Kāposts: "Senioriem mēs saprotam, kāpēc jāsniedz atbalsts, kad viņi paliek veci; vai māmiņām mēs saprotam, kāpēc jāsniedz atbalsts, tas liekas pašsaprotami, un vispār, ka ir pieejami kaut kādi elementāri sociālie pakalpojumi, teiksim, ātrā palīdzība, policija, ugunsdzēsēji – tas liekas pašsaprotami, bet kāpēc tad, kad runa ir par jauniešiem, rodas jautājumi, kāpēc vispār kaut kas būtu jādara, vai vispār ir atdeve. Tā mana pieredze, ko es Somijā esmu redzējis, – viņi pat nečeko, nestaigā līdzi jaunietim un neskatās, vai viņš tiešām dabūja darbu, vai viņš sasniedza mērķus. Pakalpojums ir pieejams, tev tas pienākas, tu nāc, saņem un paņem no tā to, ko tu gribi, un to, ko tu vari."

Sociālie darbinieki novēro – ne visi jaunieši dedzīgi vēlas ko mainīt savā dzīvē

Jauniešu mentoringa pakalpojumu Liepājas sociālais dienests pērnvasar sāka sniegt pilotprojekta ietvaros. Redzot, cik pieprasīts un vajadzīgs tas ir, šogad to turpina nodrošināt ar pašvaldības finansējumu. Tomēr ne visi jaunie cilvēki, kuri ilgstoši nestrādā un nemācās, ļoti dedzīgi vēlas ko mainīt savā dzīvē. 

Sociālā darbiniece Baiba Juhno stāstīja: "Jaunieši nāk ar dažādām savām vajadzībām. Arī ar suicīda domām nāk. Strādājot ar to mentoru, pēc tam ārā nāk, ka ir novērots, ka daudziem ir vidēji smaga depresija."

Sociālā uzņēmuma "Visas iespējas" vadītājs Gustavs Mārtiņš Upmanis darbu ar šo jauniešu grupu vērtēja kā izaicinājumu pilnu: daudziem nav motivācijas kaut ko mainīt, citiem traucē atkarības, vēl citiem – apstākļi ģimenē. 

Visgrūtāk palīdzēt tiem, kuri jau padevušies un zaudējuši ticību, ka spēs atrast darbu, uzskata Upmanis, norādot – jo dziļāka un ilgāka personīgā krīze, jo sarežģītāk no tās izķepuroties, un tas nozīmē arī ilgāku darbu.

Upmanis skaidroja: "Ja cilvēkam ir jāiziet, teiksim, piecu soļu programma, kur no sākuma ir jātiek galā ar savām problēmām, tad ir jāiegūst prasmes, tad var atrast kaut kādu pirmo darbu un tad jau var iet tālāk, – tas ir krietni grūtāk un krietni resursu intensīvāk, un tam, man liekas, bieži ne sociālajiem uzņēmumiem, nedz biedrībām, nedz valstij kopumā resursi neatrodas."

Plāniem atgriezties skolā vai darbā cenšas palīdzēt arī ar Eiropas fondu projektiem

Savi secinājumi ir arī kopš 2015. gada īstenotā un no Eiropas Savienības struktūrfondiem finansētā projekta "Proti un dari!" īstenotājiem Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā. Projekts šogad noslēdzas; tā laikā izveidoti gandrīz 5000 individuālo plānu par atgriešanos mācību iestādēs vai darba atrašanu jauniešiem, kuri ne strādā, ne mācās. 

Par iecerēm nākamajā plānošanas periodā stāstīja projekta "Proti un dari!" Struktūrfondu nodaļas vadītājs Raitis Imša: "Šis atbalsts tiks pilnveidots, ņemot vērā pašvaldību ieteikumus. Kā vienu no svarīgākajiem var minēt, ka tiem jauniešiem, kuri pēc individuālās pasākumu programmas iestāsies formālajā izglītībā vai sāks nodarbinātību, tiks nodrošināts pēcmentoringa pakalpojums. Vidēji tas tiek plānots uz diviem mēnešiem. Es domāju, ka tas būs ļoti atbalstoši, lai jaunieši varētu noturēties darba tirgū vai stabilizēties mācību iestādē, kurā viņi ir atsākuši vai sākuši mācīties."

Jāpiebilst, ka pēdējos gados tādu jauniešu skaits, kuri ne strādā, ne mācās, ir samazinājies. Agrāk šajā ziņā situācija bijusi vēl bēdīgāka, piemēram, 2011. gadā šis skaitlis bija 80 000; laika gaitā tas pamazām sarucis; neliels kāpums bijis vien kovida pandēmijas gados.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti