Jaunradītajā platformā "darbatinderis.lv" patlaban vairāk nekā 1000 darba meklētāju un ap 60 uzņēmumu meklē savstarpēju saderību, lai, iespējams, nodibinātu arī darba attiecības. Šādā veidā jauniešiem nav jāizsijā daudzās neatbilstošās vakances un katrai no tām nav jāpielāgo savs CV un motivācijas vēstule, norādīja projekta pārstāvis, sociālā uzņēmuma "Visas iespējas" vadītājs Gustavs Mārtiņš Upmanis.
"Tas nozīmē, ka viņi ienāk mūsu tiešsaistes sistēmā un, tāpat kā iepazīšanās aplikācijā, kompānija un jaunietis "pasvaipo" pa labi vai pa kreisi un uzreiz pēc interesēm atrod atbilstošākos kandidātus, atbilstošākās kompānijas un sarunā īsu 15 minūšu tikšanos digitālā formātā.
Mēs katrai kompānijai esam izveidojuši mazu tiešsaistes interviju telpu, kur jaunietis ienāk un 15 minūtes runā. Kompānija pieslēdzas attālināti, jaunietis pieslēdzas attālināti. Tas ir kā video zvans, tikai ar pāris papildu vizuāliem spēļu elementiem," skaidroja Upmanis.
Uzņēmumi patlaban jaunajā platformā piedāvājot ļoti dažādas vakances. Savukārt jaunieši īpaši meklē darbu tieši radošajās profesijās, kā tekstu rakstīšana, dizaina veidošana vai asistēšana projektos, bet krietni mazāka interese ir par tehnisku vai fizisku darbu veikšanu. Projekta pārstāvji ar jaunā rīka palīdzību cer īpaši palīdzēt tieši jauniešiem bez darba pieredzes. Pagaidām visvairāk arī piesakās jaunieši ap 22 gadu vecumu.
"Bieži izaicinājums nav bezdarbs, bet darba kvalitāte un pieejamība. Viens aspekts – ir pieejami tādi darbi, lai nopelnītu, kas varbūt obligāti neved jaunieti tālāk dzīves ceļā.
Otrs, protams, liels izaicinājums ir reģionos. Jauniešiem ir krietni grūtāk ar darba pieejamību," akcentēja Upmanis.
Viens no jauniešiem, kas jau iemēģinājis virtuālo darba biržu, ir Dāvis Gavars, kurš darbu meklē tieši klientu apkalpošanas jomā. Viņš "Darba Tinderi" vērtē kā ērtu rīku un iezīmē arī līdzšinējos izaicinājumus darba tirgū.
"Daudzi uzņēmumi vienkārši neatbild uz pieteikumiem pat ar noraidījumu. Tā ir lielākā problēma, ko es šobrīd redzu darba tirgū. Pārsvarā cenšos meklēt darbu tieši klientu apkalpošanā, jo tas ir arī tas, ko esmu darījis līdz šim un kas visvairāk padodas, jo labi runāju ar cilvēkiem un māku labi pārdot.
Tieši šajā nozarē ir ļoti daudz problēmu, jo ļoti daudz uzņēmumu vienkārši neatbild. Tas ir vislielākais trieciens motivācijai," uzskata Gavars.
Arī darba devējam šāda interaktīva darba birža ir ērta – vairāk tieši mazāk kvalificētu vakanču aizpildīšanai, norādīja bankas "Luminor" pārstāve Krista Tjarve.
"Laikam nepiekristu, ka tas varētu aizstāt CV. Nereti motivācija, ko jaunietis parāda pasākumā, pēc tam, kad nonākam nākamajā solī un tiekamies ar vadītāju, viņam ir ekspektācijas par kādu iepriekšēju pieredzi, nekā varbūt studiju laikā izmantots "Excel".
Tad mēs sapratām, ka šis formāts nav īstais. Kad runājam par praksēm un klientu apkalpošanu, šis ir veiksmīgs veids, kā jauniešiem parādīt, ka viņi ir citādāki un proaktīvi, meklē vairāk iespēju satikt darba devējus, atstāt iespaidu. Un tad jau mēs sadarbojamies," skaidroja Tjarve.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī kopējais bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%, savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē maija sākumā bija reģistrēti 3570 tieši jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Tas ir 7% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Lielpēteris vērtēja, ka no darba devēja skatu punkta vakanču pretendentu vecumam gan nav izšķiroša nozīme.
"Tieši jauniešu segmentā bezdarba rādītāji ir nedaudz augstāki nekā kopumā ekonomikā. No darba devēju prizmas nav tāda izšķiroša nozīme, kur veidojas tāda statistiskā atšķirība.
Tajā pašā laikā skaidrs, ka jaunieši, aizvien augot un attīstoties arī tādā globālā kontekstā un arī redzot, kas notiek aiz Latvijas robežām, nereti paliek arvien prasīgāki pret darba devējiem.
Protams, darba devējam attiecīgi ir jāreaģē, viņi ir ļoti fleksibli un cenšas arī tajos gadījumos, kad tas ir iespējams, meklēt kādus risinājumus, kas jaunai paaudzei noteikti ir ļoti nozīmīgi darba tiesisko attiecību kontekstā," skaidroja Lielpēteris.
Tiešsaistes platforma "darbatinderis.lv" būs atvērta līdz 9. jūnijam, savukārt rudenī to plānots atkārtot, iespējams, piesaistot arī augstskolas. Platformas attīstītāji pagaidām jauno rīku testē, taču cer nākotnē to veidot par pastāvīgi atvērtu platformu.
