Itālijas Ekonomikas ministrijas pārstāve informēja, ka trešdien, 19. decembrī, jautājumu apspriedīs komisāri, un, iespējams, pieņems oficiālu lēmumu. Viņa neminēja konkrētus skaitļus, bet eksperti pieļauj iespēju, ka valsts budžeta deficīts nākamajā gadā būs mazāks par 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte pagājušo trešdien pēc tikšanās ar komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru pieļāva iespēju samazināt deficītu līdz 2,04% no IKP, bet šo ideju vēlāk kritizēja bloka ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī.
Ja Itālija nepanāks vienošanos ar EK, pret valsti var tikt vērstas sankcijas par nepakļaušanos alianses fiskālās disciplīnas noteikumiem. Tomēr tās vispirms būtu jāapstiprina citām Eiropas Savienības (ES) bloka dalībvalstīm.
Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī paziņojis, ka joprojām notiek aktīvs darbs pie tā, lai pret Romu sankcijas nebūtu jāievieš. Viņš arī norādījis, ka attiecībās ar Itāliju netiek ievēroti dubultie standarti.
Šādi viņš komentējis itāļu amatpersonu sūdzības par to, ka Eiropas Komisija pastiprināti kritizē Itāliju, vienlaikus pieverot acis uz Franciju, kur pēc „dzelteno vestu” protestiem prezidents Emanuels Makrons ir piekritis palielināt minimālo algu, tādējādi sekmējot to, ka Francijas budžeta deficīts nākamgad varētu sasniegt pat 3,2%. Bijušais Francijas finanšu ministrs Moskovisī paskaidrojis, ka ierobežota, īslaicīga un ārkārtēja 3% budžeta deficīta limita pārkāpšana Francijas gadījumā esot iespējama.
Eiropas Komisija trešdien, 19. decembrī, bija plānojusi rīkot tikšanos, lai formāli uzsāktu deficīta pārsniegšanas procedūru, kas varētu Itālijai piemērot ekonomiskās sankcijas līdz pat 0,2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Aģentūra “France Press” ziņoja, ka pagaidām nav skaidrs, vai komisija piekritīs jaunajam Romas piedāvājumam vai arī atliks šo balsojumu uz vēlāku laiku.
Taču otrdien Itālijas Ekonomikas ministrija paziņoja, ka jautājumā par budžeta plānu ar Eiropas Komisiju ir panākta neformāla vienošanās, tādējādi izbeidzot saspīlējumu abu pušu starpā. Kā paziņojis Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni, viņam esot ārkārtīgi liels prieks par sasniegto rezultātu. Taču premjerministrs Konte aicinājis būt piesardzīgiem, jo sarunas būs pilnībā noslēgušās tikai tad, kad tiks pabeigtas visas nepieciešamās procedūras.
KONTEKSTS:
Itālijas budžeta projekts paredz 2,4% deficītu nākamajā finanšu gadā - gandrīz trīsreiz lielāku nekā iepriekšējās valdības piedāvāto. Jaunā koalīcijas valdība ieplānojusi apjomīgu nodokļu un pensijas vecuma samazinājumu, kā arī apjomīgas investīcijas.
Tikmēr Eiropas Komisija brīdinājusi Romu, ka tai ir jāievēro fiskālās disciplīnas noteikumi, atkārtoti atgādinot par nepieciešamību mazināt valsts parādu.
Itālija ir eirozonas trešā lielākā ekonomika, taču tās parādu slogs ir lielākais starp ES valstīm, sasniedzot aptuveni 130% no IKP. Jau ilgu laiku Eiropas Savienība ir aktīvi aicinājusi Itāliju samazināt savus izdevumus, bažījoties par neprognozējamu krīzi eirozonas iekšienē.
