Dienas notikumu apskats

Maķedonija gatavojas referendumam par valsts nosaukuma maiņu

Dienas notikumu apskats

Kratīšana uzņēmumā "Rīgas satiksme" saistīta ar aizdomām par krāpšanu lielā apjomā

Itālijā plāno nodokļu un pensijas vecuma samazinājumu, bet budžetu - ar lielāku deficītu

Itālijā plāno nodokļu un pensijas vecuma samazinājumu, bet budžetu - ar lielāku deficītu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Itālijas valdība piedāvājusi 2019.gada budžeta projektu, kurā budžeta deficīts paredzēts gandrīz trīsreiz lielāks nekā iepriekšējās valdības piedāvātais. Jaunā koalīcijas valdība ieplānojusi apjomīgu nodokļu un pensijas vecuma samazinājumu, kā arī apjomīgas investīcijas. Tikmēr Eiropas Komisija brīdinājusi Romu, ka tai ir jāievēro fiskālās disciplīnas noteikumi, atkārtoti atgādinot par nepieciešamību mazināt valsts parādu.

Itālija ir eirozonas trešā lielākā ekonomika, taču tās parādu slogs ir lielākais starp Eiropas Savienības valstīm, sasniedzot aptuveni 130% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Jau ilgu laiku Eiropas Savienība ir aktīvi aicinājusi Itāliju samazināt savus izdevumus, bažījoties par neprognozējamu krīzi eirozonas iekšienē.

Jaunais Itālijas ekonomikas ministrs Džovanni Tria bija vēlējies budžeta deficīta mērķi noteikt 1,6% robežās, taču pēc ilgstošām koalīcijas sarunām jaunajā budžeta plānā deficīts noteikts 2,4% liels.

Šāds palielinājums tiek skaidrots ar valdošo „Piecu zvaigžņu kustības” un partijas „Līga” vēlmi pildīt savus priekšvēlēšanu solījumus. Itālijas koalīcijas partijas uzskata, ka turpmāk prioritātei ir jābūt pamatienākumu palielināšanai nabadzīgajiem, kā arī pensionēšanās vecuma samazināšanai, nevis iepriekš ar Briseli saskaņoto budžeta deficīta mērķu sasniegšanai.

„Piecu zvaigžņu kustības” līderis un valdības vicepremjers Luidži Di Maio un „Līgas” līderis Matteo Salvini pauduši gandarījumu par panākto vienošanos. Di Maio norādījis, ka 2019.gada budžetā 10 miljardi eiro tiks atvēlēti ienākumu palielināšanai aptuveni 6,5 miljoniem nabadzīgāko itāļu līdz 780 eiro mēnesī. Budžets arī ļaušot cilvēkiem agrāk doties pensijā, atbrīvojot aptuveni 400 tūkstošus darbavietu gados jaunākajiem iedzīvotājiem. Tāpat paredzēts ievērojami samazināt nodokļus aptuveni miljonam pašnodarbināto.

“Tuvāko dienu laikā mēs tiksimies ar visiem privātā un publiskā sektora pārstāvjiem, kuri vistiešāk atspoguļo tirgu. Mēs uzsvērsim, ka 2,4% ir iekļautas arī 15 miljardu eiro lielas investīcijas. Tas ir lielākais investīciju plāns, ko Itālija jebkad ir izstrādājusi. Es esmu dzirdējis Moskovisi kunga teikto un uzskatu, ka šādas bažas ir normālas. Mēs nevēlamies izaicināt Eiropas Savienību, taču es varu jūs iedrošināt, ka valsts parāds kritīsies,” paziņoja Luidži di Maio.

Kā piektdien, 28.septembrī, intervijā Francijas televīzijas kanālam BFM paziņojis Eiropas Savienības ekonomikas lietu komisārs Pjērs Moskovisi, parādi padara valstis nabadzīgākas. Moskovisi norādījis, ka vēlas turpināt dialogu ar Itālijas varas iestādēm, uzsverot, ka budžeta noteikumu ievērošana ir pašu itāļu interesēs. Komisārs arī aicinājis itāļu pilsoņus saprast pareizi – katrs eiro klāt valsts parādam nozīmē vienu eiro mazāk lielceļiem, skolām un sociālajam taisnīgumam.

Pēc Moskovisi vārdiem, viņš nav ieinteresēts izraisīt krīzi starp Eiropas Komisiju un Itāliju. Teorētiski pret Romu ir iespējams piemērot arī sankcijas, kādas ir paredzētas Eiropas līgumos, taču sankcijas neesot viņa paša garā.

Jāsaka gan, ka valdības plānotais 2,4% budžeta deficīts joprojām iekļaujas Eiropas Savienības noteiktajos 3% griestos. Lai arī sākotnēji tika prognozēts, ka panāktā vienošanās attieksies tikai uz budžeta deficītu 2019.gadā, valdības pārstāvji vēlāk informējuši, ka tāds pats deficīts saglabāsies arī turpmākos trīs gadus.

Eiropas Komisija jau ir paziņojusi, ka tā rūpīgi izpētīs Itālijas iesniegto budžeta plānu līdz ar pārējo eirozonas dalībvalstu budžetiem un tas notiks pēc šo projektu formālas iesniegšanas līdz 15.oktobrim.

Kā ziņo aģentūra „Reuters”, atsaucoties uz Matteo Salvini partijas likumdevēju Alberto Banjai, Eiropas Savienībai nevajadzētu riskēt iesaistīties cīņā ar Itāliju laikā, kad tā cīnās par vienošanos saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Ja Brisele vēloties atvērt otro fronti Itālijā, tā esot laipni gaidīta to darīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti