Sadaļas Sadaļas

FM: Covid-19 otrā viļņa gadījumā Latvijas IKP varētu samazināties par 9%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu samazināsies par 7%, bet Covid-19 otrā viļņa gadījumā - par 9%, liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes, kas izriet no FM sagatavotā makroekonomiskās attīstības scenārija.

Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam FM otrdien, 18. augustā, informēja valdību par sagatavoto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas būs par pamatu valsts budžetam 2021. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021.-2023. gadam.

IKP kritums šogad salīdzināmās cenās prognozēts 7% apmērā, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām Covid-19 krīzes ietekmē, savukārt 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ar pieaugumu 5,1%, IKP pieaugumam stabilizējoties 3,1% apmērā 2022. un 2023. gadā.

"Tiešām nav problēmas ar pārkarsušiem segmentiem, kad uzkarst ekonomika, kā bija iepriekšējās reizēs, vai uzpūsta valsts pārvalde. Līdzīgi kā citās valstīs šīs krīzes pamatā ir Covid-19," valdības sēdē otrdien, 18. augustā, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

FM norādīja, ka vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2020. gada jūnijā, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020. gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā.

Lai turpinātu budžeta ietvara sagatavošanu, FM prezentēja valdībai arī aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances 2021.-2023. gadam pie nemainīgas valdības politikas, ņemot vērā aktualizētās makroekonomisko radītāju prognozes, nodokļu ieņēmumus, papildu izdevumus līdz 26. jūlijam apstiprināto atbalsta pasākumu finansēšanai un citus precizējumus.

2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 7,6% no IKP.

Tas ir būtiski augstāks, nekā plānots likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam”, kad vēl nebija Covid-19 krīzes. Vienlaikus deficīts ir zemāks, salīdzinot ar prognozēto pavasarī Stabilitātes programmā 2020.-2023. gadam, uzlabojoties faktiskajai situācijai nodokļu ieņēmumu un izdevumu slimības pabalstiem izpildē.

Vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija vidējā termiņā attiecīgi tiek prognozēts 3,9% no IKP 2021. gadā, 2,8% no IKP 2022. gadā un 1,7% no IKP 2023. gadā. Ņemot vērā  prognozēto IKP, budžeta bilances un ievērojamu aizņemšanās apjoma pieaugumu atbalsta pasākumu finansēšanai, vispārējās valdības parāds pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 48% no IKP 2021.- 2022. gadā un 47% no IKP 2023. gadā.

Covid-19 otrā viļņa ietekme

Papildus bāzes scenārijam FM ir izstrādājusi arī Covid-19 ietekmes otrā viļņa scenāriju, ja īstenojas makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija negatīvie riski un koronavīrusa izplatības ierobežošana ieilgst vai tiek piedzīvots jauns spēcīgs slimības vilnis, kā rezultātā IKP un nodarbinātības rādītāju kritums būtu straujāks.

Salīdzinot ar bāzes scenāriju, otrā viļņa scenārijs paredz straujāku IKP kritumu salīdzināmās cenās 2020. gadā 9% un lēnāku ekonomikas atveseļošanos turpmākajos gados, IKP pieaugot par 2% 2021. gadā, 4,6% 2022. gadā un 3,2% 2023. gadā. Lēnākas izaugsmes ietekmē turpmākajos gados budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar bāzes scenāriju samazinātos un kopumā vispārējās valdības budžeta bilance pasliktinātos 2021. gadā līdz 6% no IKP, 2022. gadā līdz 4,2% no IKP un 2023. gadā līdz 2,9% no IKP.

Tāpat FM atzīmēja, ka Covid-19 pandēmija ir ieviesusi izmaiņas arī valsts fiskālajā politikā. 2020. gadā tika aktivizēta Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas ļauj palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu pandēmijas izsauktā ekonomikas kaitējuma mazināšanai. Tādējādi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz atkāpes no fiskālās disciplīnas nosacījumiem tikai 2020. un 2021. gadā. Sākot ar 2022. gadu atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam ir jāievēro tajā noteiktie strukturālā deficīta mērķi. Precīzi vispārējās valdības budžeta bilances mērķi tiks noteikti, iesniedzot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam Saeimā, un tiks balstīti uz pieņemtajiem lēmumiem izdevumu un ieņēmumu jomā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt