Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Galā koncerts «Operas zvaigžņu vasara»

Panorāma

«Par» kongresā pārvēl valdi

ES valstis sāk saņemt naudu no Atveseļošanas fonda

ES valstis sāk saņemt Atveseļošanas fonda naudu; vairums ieguldīs «zaļajā» ekonomikā un digitālajā jomā

Eiropas Savienība (ES) šonedēļ dalībvalstīm sāka pārskaitīt pirmos maksājumus no Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai izveidotā Eiropas Atveseļošanas fonda. Uz šīm investīcijām tiek liktas lielas cerības bloka ekonomikas iekustināšanai. Vienlaikus izskan brīdinājumi, ka atkopšanos apdraud koronavīrusa lipīgāko paveidu izplatīšanās.

Lisabonas Belemas kultūras centrs aizvadītajā pusgadā bija Portugāles prezidentūras ES galvenā pasākumu norises vieta, tostarp lai diskutētu par kontinenta ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas. Šim mērķim izveidots Eiropas Atveseļošanas fonds. 

Šonedēļ pirmās ES valstis jau saņēma pirmos maksājumus no Eiropas Atveseļošanas fonda. Šonedēļ Lisabonā tika apspriestas Eiropas ekonomikas nākotnes perspektīvas. 

Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs, Francijas, Spānijas ekonomikas un finanšu ministri un citi trešdien ieradās Lisabonā, kur Portugāle savu Eiropas Savienības prezidēšanas pusgadu noslēdza ar samitu veltītu bloka ekonomikai.

Atveseļošanas fonda apmērs aptuveni 800 miljardi eiro. 

Daļa no naudas dalībvalstīm tiks dotāciju veidā, bet daļu varēs iegūt piesakoties uz lētiem aizdevumiem. Uzsvars uz investīcijām klimata mērķu sasniegšanai, “zaļajā” ekonomikā un digitālās jomas attīstībā. 

Portugāles ekonomikas ministrs Pedru Siza Vjeira norādīja: “Ir divas jomas, kurās ieguldīs gandrīz visas valstis. Pirmā – valsts pārvaldes digitalizācija. Mums Eiropā jābūt valdībām, kas strādā ātri, efektīvi un kuru darbība iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir caurskatāma. Mūsdienās to nevar izdarīt, neizmantojot digitālās tehnoloģijas. Otrā joma ir ieguldījumi, lai nodrošinātu, ka mūsu enerģijas avoti kļūst  “zaļāki”. Redzam investīcijas ne tikai elektrības ražošanas metožu mainīšanā, bet arī transporta sistēmās, gatavojot mūsu ceļu infrastruktūru plašākai elektriskai mobilitātei.”

Lisabonas sanāksmē Portugāles finanšu ministrs atsaucoties uz jaunākajām prognozēm izteicās,ka 

ekonomiskās krīzes zemākais punkts, šķiet, ir aiz muguras, un nākamajos mēnešos gaidāma atkopšanās. 

Eiropas Centrālā banka (ECB) gan šonedēļ vienlaikus brīdināja, ka Covid-19 draudi vēl nav pārvarēti. 

ECB prezidente Kristīne Lagarda sacīja: “Iedīglī esošā [ekonomikas] atkopšanās joprojām ir nedroša, arī vīrusu mutāciju izplatīšanās dēļ.”

Lai finansētu vairāku simtu miljardu vērto atveseļošanas fondu, ES valstu vārdā starptautiskajos tirgos naudu aizņemas Eiropas Komisija, emitējot pārādzīmes. 

“Ar to pirmkārt deklarējam, ka Eiropas Savienība ir šeit uz palikšanu. Ja jūs uzņematies parādsaistības ļoti ilgā termiņā – uz 20, 30 gadiem - un finanšu tirgi iegādājas šis parādzīmes, tad tas ir tāpēc, ka viņi uzskata -  Eiropas Savienība ir šeit uz palikšanu. Tas ir ļoti spēcīgs politisks vēstījums. Tas arī padara Eiropas Savienību noturīgāku. Mēs ļoti paļaujamies uz dolāru kā rezerves valūtu, taču izveidojot šāda izmēra eiro valūtas tirgu nodrošināsim, ka arī eiro ir rezerves valūta,” skaidroja Portugāles ekonomikas ministrs. 

Vienlaikus, kaut ekonomiskā aktivitāte pamazām atkal uzņem apgriezienus, nav sagaidāms, ka Eiropā tā sasniegs līmeni pirms pandēmijas ātrāk kā nākamgad, tādējādi krietni iepaliekot no ASV un Ķīnas. Cerības tiek liktas uz Atveseļošanas fonda investīcijām.

KONTEKSTS:

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir jauna, Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt