Pasākumam plānotais kopējais publiskais finansējums ir 115 127 027 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 97 857 972 eiro, bet valsts budžeta finansējums - 17 269 055 eiro.
Minēto summu plānots apgūt divās projektu pieteikumu atlases kārtās. Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais publiskais finansējums ir 79 636 051 eiro, bet otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais publiskais finansējums ir 35 490 977 eiro.
Finansējumu pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā EM sadalīs kvotās proporcionāli ministriju vai to padotības iestāžu īpašumā vai lietošanā esošo ēku apkurināmai platībai kvadrātmetros.
Savukārt ministrijām būs jāsniedz EM informācija par ministriju pārziņā esošajām ēkām prioritārā secībā, kurās pasākuma ietvaros plāno īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus. Prioritārajā sarakstā ministrijas norādīs ēkas un par tām aprēķināto finansējumu ar 50% finansējuma rezervi. Projektu apzināšana ar finansējuma rezervi nepieciešama, lai identificētu potenciālos projektus, ja atbrīvojas Eiropas Savienības fondu finansējums.
EM, pamatojoties uz ministriju sniegto informāciju par ministriju pārziņā esošajām ēkām prioritārā secībā, kurās pasākuma ietvaros tiek plānots īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, apkopos sniegto informāciju un izveidos divus sarakstus, kuros izdalītas ēkas, kuru renovāciju iespējams sākt 2016.gadā, un ēkas, kuru renovāciju iespējams sākt no 2017.gada un vēlāk.
Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējums netiek piešķirts projekta īstenošanai, ja ēka ir arhitektūras piemineklis. Tāpat arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi atlases kārtas ietvaros netiek īstenoti Latvijas Bankas, Saeimas, Satversmes tiesas īpašumā esošajās ēkās, jo šīm iestādēm aprēķinātā publiskā finansējuma apmērs bija zem 500 000 eiro, zem kura nav racionāli izdalīt atsevišķu finansējumu konkrētam ēkas īpašniekam.
Projektu iesniegumu atlases kārtā tiks atbalstīta ēku energoefektivitātes paaugstināšana, tostarp būvdarbu veikšana ēku norobežojošajās konstrukcijās, ēku inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide, atjaunojamo energoresursu izmantojošu siltumenerģijas ražošanas un ūdens sildīšanas avotu iegāde un uzstādīšana, ēkas restaurācijas darbi, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, projektu tehniskās dokumentācijas sagatavošana un projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.
Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu par energoefektivitāti katrai dalībvalstij ir jānodrošina, lai, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, katru gadu tiktu renovēti 3% no centrālās valdības īpašumā esošo un izmantojamo ēku kopējās platības, kuras apsilda un/vai dzesē, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes prasības. 3% mērķi aprēķina, pamatojoties uz centrālās valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku, kuru kopējā platība ir lielāka par 500 kvadrātmetru kopējo platību. Sākot ar 2015.gada 9.jūliju, minētā robežvērtība tika samazināta līdz 250 kvadrātmetriem. Papildus 3% mērķa izpildē ir iespējams ieskaitīt jaunas valstij piederošas un centrālās valdības izmantotas ēkas, kas aizstājušas konkrētas divu iepriekšējo gadu laikā nojauktas valsts ēkas vai ēkas, kas vairs netiek izmantotas citu ēku intensīvāka izmantojuma dēļ.
