ĪSUMĀ:
- Deviņiem objektiem, tai skaitā LNOB un Lielajai ģildei, piešķirts 23,9 miljonu finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai no EK Atveseļošanas fonda.
- Pārējos septiņus objektus Ekonomikas ministrija atlasīs pēc iegūto energoietaupījuma rādītāju novērtējuma.
- Projektu īstenošanas maksimālais termiņš ir līdz 2026. gada 1. martam.
Atbalsta programmas kopējais apjoms ir 28 735 222 eiro, tai skaitā Atveseļošanās Fonda finansējums – 23 956 000 eiro. Sākuma fāzē programmā ir paredzēts finansēt tehniskās jeb projektēšanas dokumentācijas izstrādi deviņos objektos. Savukārt otrajā fāzē paredzēta energoefektivitātes darbu veikšana abos lielākajos objektos – Latvijas Nacionālās operas un baleta un Lielās ģildes ēkās, kā arī papildus izraudzītajos objektos, ko Ekonomikas ministrija atlasīs pēc iegūto energoietaupījuma rādītāju novērtējuma.
Projektu īstenošanas maksimālais termiņš ir līdz 2026. gada 1. martam.
"Atveseļošanas fonda ieguldījums šajā programmā ir nozīmīgs atbalsts ne tikai mūsu eiropeiskās identitātes saglabāšanā, bet arī Zaļā kursa mērķu sasniegšanā," preses konferencē 8. februārī uzsvēra Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre.
Tikmēr kultūras ministre Agnese Logina atzīmēja, ka kopā ar partneriem jāvirzās uz priekšu, lai ar Atveseļošanas fonda atbalstu varētu realizēt arī paredzētos darbus citās kultūras iestādēs, piemēram, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Latvijas nacionālajā arhīvā.
Par darbu steidzamību atgādināja līgumu slēdzēja Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa: "Paredzam, ka šī valsts ēku energoefektivitātes investīciju programma no projektu īstenotājiem prasīs ļoti augstu motivāciju un stingru sekošanu saspringtajiem termiņiem, jo laika ieviešanai ir atlicis maz.
Ņemot vērā, ka būvdarbu projekti ir gana komplicēti un ar augstu risku termiņu nodrošināšanas ziņā, projektu īstenošana ir uzsākama nekavējoties.
Tāpēc būs ļoti svarīgs visu iesaistīto partneru atbalsts, lai ļoti nepieciešamās investīcijas tiktu realizētas tieši tā, kā tas ir iecerēts."
Latvijas Nacionālās operas vēsturiskajā daļā tiks veikta ventilācijas, siltumapgādes un siltummezgla atjaunošana, sildķermeņu nomaiņa un termoregulatoru uzstādīšana, elektroapgādes sistēmas atjaunošana un automatizācija, jumta pārseguma siltināšana virs publiskās daļas un darbnīcas, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pārbūve. Darbus plānots veikt, nepārtraucot Latvijas Nacionālās operas un baleta pamatdarbību. Latvijas Nacionālās operas vēsturiskā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc īpaša vērība rekonstrukcijas procesā tiks pievērsta energoefektivitātes pasākumu īstenošanai atbilstoši mākslinieciski tehniskās izpētes ieteikumiem, tai skaitā veicot arī atsevišķu telpu interjera atjaunošanu atbilstoši nepieciešamībai.
"Šī būs lielākā investīcija Latvijas Nacionālās operas ēkā kopš rekonstrukcijas 1990. gadu sākuma.
Inženiersistēmu atjaunošana risinās ēkas temperatūras, gaisa kvalitātes un mikroklimata problēmas, kā arī palielinās vēsturiskā korpusa energoefektivitāti. Ieguldījums vēsturiskajā ēkā būtiski uzlabos gan operas skatītāju pieredzi, apmeklējot operas ēku, gan mūsu kolektīva darba apstākļus," sacīja Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš.
"Mērogs, par ko mēs runājam, lai paspētu iekļauties termiņā un pieejamajā finansējumā, – ar aci, iespējams, skatītāji un darbinieki nepamanīs būtiskas izmaiņas, bet ambīcija ir ļoti liela – proti, nomainīt operas vēsturiskajā korpusā pilnīgi visas inženiersistēmas," sarunā ar Latvijas Radio norādīja Sandis Voldiņš. "Rekonstrukcijas laikā inženiersistēmas deviņdesmitajos gados aizskāra ļoti maz vai teju nemaz, un lielākā daļa no tām darbojas ļoti slikti, ar pārrāvumiem. Ikdiena to diskomfortu sajūt gan darbinieki, gan apmeklētāji. Vienkāršiem vārdiem runājot, operā ziemā ir auksts, vasarā – karsts."
Voldiņš arī norādīja: "Mēs pagaidām plānojam darbu tā, lai operā nebūtu pārtraukuma. Mums būs par pāris nedēļām garāka vasara, lai visu paspētu izdarīt, bet mēs neplānojam operas pamatdarbību pārtraukt. Ar ko darbiniekiem, protams, jārēķinās – zināmas neērtības kā jau jebkuros būvdarbos būs, bet darbus plānojam pa zonām, pakāpeniski, lai pēc iespējas mazāk traucētu operas ikdienas darbību."
Voldiņš pastāstīja, ka plānotie uzlabojumi ļaus samazināt enerģijas patēriņu par 30%.
Savukārt Lielās ģildes ēkas pārbūves un restaurācijas laikā plānots pilnībā saglabāt ēkas autentiskumu, respektējot oriģinālo materiālu, tehnoloģiju un vēsturisko būvniecības paņēmienu lietojumu, kā arī uzlabot energoefektivitāti.
"LNSO ir ārkārtīgi laimīgs un gandarīts, ka beidzot ilgi gaidītais Lielās ģildes renovācijas projekts ir nonācis realizācijas fāzē. Vairāku gadu garumā ir rūpīgi izstrādāts, mūsuprāt, ļoti labs projekts. Tagad ceram uz izcilu un sekmīgu šī projekta īstenojumu!" akcentēja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore Indra Lūkina.
Plānota logu un durvju restaurācija, lai uzlabotu ēkas izolāciju, jumta siltināšana, lai samazinātu siltuma zudumus, pārbūve un uzlabojumi ēkas iekšējās apkures, ventilācijas un dzesēšanas sistēmās, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu enerģijas patēriņu. Šie pasākumi palīdzēs samazināt ēkas enerģijas patēriņu un tās ietekmi uz vidi, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un energoefektīvu infrastruktūru, kā arī nodrošinot Lielajā ģildē patīkamus apstākļus koncertu norisei. Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 14 miljoniem eiro.
"Lielās ģildes projekta rezultātā tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte, samazinot primārās enerģijas patēriņu par vismaz 20%, pārbūvēta Lielā zāle, palielinot tās kapacitāti un uzlabojot akustiku, kā arī ēka tiks pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem," sacīja "Valsts nekustamo īpašumu" valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Sākotnēji Kultūras ministrija (KM) kā atbildīgā iestāde kultūras politikas jomā Latvijā veica potenciālo projektu iesniedzēju priekšatlasi (ēkas ar kultūras funkciju), izvēloties deviņus potenciālos projektu iesniedzējus ierobežotai projektu atlasei. Pēc tam projektus vērtēja Ekonomikas ministrijas izveidota vērtēšanas komisija, pēc pozitīva atzinuma sagatavošanas Centrālās finanšu un līgumu aģentūra ar projekta īstenotājiem slēdz vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu.
