Ministru kabinets pirms trīs gadiem apstiprināja "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumus". Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders stāstīja, ka šajos noteikumos, kas attiecas uz jaunbūvētajām ēkām, ieviesta primārās enerģijas prasība.
"Ja ir atjaunojams energoresurss, kas tiek izmantots mājas apkurei, karstā ūdens sagatavošanai, apgaismošanai un tā tālāk, dzesēšanai, teiksim, tad tas ļoti būtiski ietekmē, pat neskatoties varbūt uz augstu patēriņu. Teiksim, ja ir saules enerģija izmantota un siltumsūknis komplektā, tad tas būs ļoti labs rādītājs no primārās enerģijas viedokļa," skaidroja EM pārstāvis.
Kā piemēru Auders minēja apkures izmaksas. Atkarībā no siltumenerģijas patēriņa mājas sadala pēc ēku energoefektivitātes klasēm no A līdz F. Jaunbūvēm jāatbilst A klasei.
"Teiksim, A klase, ir 40 kilovatstundas uz kvadrātmetru. Piemēram, atjaunot tā saucamās "hruščovkas" – pirms renovācijas patēriņš 152, savukārt, pēc renovācijas 58.
Tas ir apmēram, cik vidēji tāda ēka patērē pirms renovācijas un parasti pēc renovācijas. Un ko es ar to gribēju pateikt? Tātad rādītājs nemaz pēc renovācijas tik slikts nav. Tas, protams, atpaliek no tādas jaunbūves un atpaliek par 20 kilovatstundām, bet tas nav tā kā pirms renovācijas. Tas nav vairs reizēs, bet ir nu jau procentos salīdzināms," klāstīja Auders.
Būvfizikas inženieris Andris Vulāns stāstīja, ka energoneefektīvas ir ne tikai padomju laikā celtās mājas, bet arī tā dēvētajos treknajos gados – no 2000. līdz 2010. gadam.
"Ņemot vērā, kā attīstījās tehnoloģijas attiecībā, piemēram, uz stiklotajām konstrukcijām, pirmās it kā modernās ēkas, kas tika uzbūvētas, viņas ļoti bieži arī ir ļoti energoneefektīvas, un manā praksē pat ir bijuši gadījumi, un tas nav tikai viens, ka tās ēkas pat ir energoneefektīvākas kā padomju laikā būvētās ēkas. Un viens tāds būtisks rādītājs, kuram nepievērš vērību, ir ēkas gaisa caurlaidība. Ļoti bieži šis rādītājs ir ļoti slikts, un tas nozīmē, ka ēkas kopējo siltuma zudumos gaisa caurlaidības zudumi var sastādīt pat 50%,
un tad mums sanāk – nosiltināta māja, bet tajā ir auksti, un tas iemesls ļoti bieži ir, ka mums ir daudz citi defekti, kur tas siltums pazūd.
Šobrīd varbūt jau ir vairāk iemācījušies, ir lielāka pieredze un varbūt tik rupjas kļūdas, kādas tās bija kādā 2010., 2005. gadā, vairs nepieļauj," atzina Vulāns.
Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Edijs Kupčs vērtēja, ka vecajās ēkās būtu nepieciešams veikt energoauditu.
"Uz priekšu ejot, protams, tās prasības un tie regulējumi nāks iekšā un turpinās veidot vēl precīzāku standartu, kā būvēt energoefektīvas ēkas un attiecīgi taupīt enerģiju visos veidos. Jau no šī gada ir zaļais publiskais iepirkums, kurš arī jau ļoti spēcina šo virzienu, lai gan tas ir vairāk, protams, par cita veida ēkām, nevis par dzīvojamo fondu. Ir arī tas jautājums par to, kāds ir ēkas dzīves cikls un kā tā strādā nevis īstermiņā, bet ilgākā laika posmā. Un noteikti tie, kas ir izmantojuši iespēju, nopirkuši savu īpašumu jaunākā dzīvojamā ēkā, viņi noteikti redz savu ikdienas rēķinu, un tur tas ietaupījums veidojas, un tāpēc tas var būt dārgāks, bet ilgtermiņā tas, iespējams, pat būs lētāks," norādīja Kupčs.
Pēdējo 20 gadu laikā Latvijā jaunu mājokļu celtniecība notiek galvenokārt Rīgā un Pierīgā un jaunbūvju skaits sastāda tikai 7,6% no kopējā mājokļu skaita.
