Budžetā ir daudz labu lietu, tomēr prioritāri vēl jāatrisina tie jautājumi, ko solīja un pieņēma esošā Saeima un Ministru kabinets, sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, norādot uz skolotāju un mediķu algu pieaugumu. “Tas ir galvenais trūkums un domstarpību cēlonis,” piebilda Baldzēns.
“Nedrīkst būt tāda situācija, ka ir kāda politiskā vienošanās, kas ir sastiķēta koalīcijā. Nenoliegšu – grūti sastiķēta, nav viegli viņiem šo jautājumu [risināt]. Un pēc tam tas tiek virzīts uz priekšu vienalga, vai tur ir politiska, ekonomiska, fiskāla kļūda. Un viss – konsekventi realizējam arī kļūdu,” norādīja arodbiedrību pārstāvis.
“Šis budžets ir sabalansēts tādā ziņā, ka beidzot deficīta līmenis ir pietiekoši zems un ejam uz bezdeficīta budžetu. Ir labas lietas – lielie nodokļi netiek raustīti aiztikti, īpaši attiecībā uz iedzīvotājiem. Tā ir stabilitāte un prognozējamība,” sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Vienlaikus pašreizējo situāciju ar veselības aprūpes finansējumu viņa sauca par force majeure.
“Teikt ka šis ir attīstības budžets – galīgi nē. Tajā pašā laikā mēs novērtējam arī trauslo stabilitāti, kāda ir panākta piecu partiju koalīcijā,” piebilda Meņģelsone.
Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis piekrita, ka 2020. gada budžetu plāno samērā sabalansētu, lai gan ar papildu ieņēmumiem nebūs iespējams segt visas vajadzības. Viņš to saistīja ne tikai ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, bet arī ar nodokļu ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā ir zemāki.
“Es nosauktu šo budžetu par pavisam mazu pārmaiņu budžetu. Nav tā, ka tur nav jaunu lietu. (..) Bet tas droši vien nav to lielo pārmaiņu budžets, par kurām iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja Latvijas sabiedrība. Ja es esmu cerīga, tad tikai par to, ka, cerams, – 2021. gada budžets risinās hroniskās Latvijas budžetu veidošanas problēmas, ko neizdevās izdarīt šobrīd,” sacīja politoloģe, domnīcas „Providus” vadītāja Iveta Kažoka.
Viņa norādīja uz četrām problēmām budžeta veidošanā:
- likuma izpildi,
- tiek virzītas nopietnas reformas, nenopietni vērtējot to ietekmi,
- nav pārskatītas vajadzības, tostarp attiecībā uz nodokļu atlaidēm,
- komunikācija par budžetu.
KONTEKSTS:
Nākamgad budžeta izdevumi pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegs 10 miljardus eiro, tajā paredzēts finansējuma pieaugums izglītības, veselības, iekšlietu un kultūras jomas darbiniekiem, tostarp arī papildu finansējums sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem.
Budžeta deficīts plānots 0,3% no IKP, ekonomikas izaugsme 2,8%.
Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā bija jābūt 120 miljoniem eiro, taču no tiem paredzēti 60 miljoni eiro, tāpēc mediķi rīko protesta akcijas.
Protestēt varētu arī skolotāji, jo no nākamā gada janvāra ir paredzēta pedagogu algu celšana atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātajam grafikam, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra nauda nav paredzēta.
