Simtiem mediķu pie Saeimas piketēja par algām nozarē; protesti turpināsies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ceturtdien, 7. novembrī, simtiem veselības aprūpes darbinieku pie Saeimas pulcējās protesta akcijas "Viena diena bez ārstniecības personas" un  sapulcē – piketā,  pieprasot palielināt finansējumu veselības aprūpei un mediķu algām atbilstoši iepriekš solītajam un likumā ierakstītajam. Lai gan protesta laikā medicīnas darbinieku pārstāvji tika uzaicināti uz tikšanos ar politiķiem, pēc sarunām arodbiedrību pārstāvji atzina, ka vienošanās nav panākta un protesta akcijas turpināsies.

ĪSUMĀ:

  • Sapulcē par mediķu algām pie Saeimas pulcējās simtiem mediķu no visas Latvijas.
  • Mediķi norāda, ka cīnās nevis par savām algām, bet par veselības aprūpi Latvijā.
  • Mediķus centās uzrunāt Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece.
  • Mūrniece savā un Saeimas vārdā dziļi atvainojās par pērn pieņemto neizpildāmo solījumu. 
  • Pavļuts atvainojās par nespēju pildīt solījumus, Gobzems stāstīja par iesniegto pieprasījumu solījumu pildīt.
  • Akcijā izskanēja, ka atvainošanās neko nedod, ārsti gaida rezultātus.
  • Mediķu organizāciju pārstāvjus uzaicināja uz tikšanos Saeimā.
  • Sarunās vienošanās nav panākta, ārsti gatavi turpināt cīņu.
  • Ārstu biedrības vadītāja gan pauda, ka tagad cerības ir lielākas.
  • Ceturtdien diennakts režīmā strādā ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001.
  • Latvijas Radio pabija Stradiņa slimnīcā, kur ne visi juta ārstu trūkumu.
  • LTV ceturtdien bija Austrumu slimnīcā, kur sniedza tikai neatliekamo palīdzību.

Simtiem mediķu pie Saeimas piketēja par algām nozarē; protesti turpināsies
00:00 / 04:19
Lejuplādēt

Bruņojušies koferiem, plakātiem, un veselības sistēmas bojāeju simbolizējošiem diviem zārkiem, kā arī kliedzot saukļus „Atlaist Saeimu” un „Veselību Latvijai!”  visas Jēkaba ielas garumā pulcējās ar atalgojumu neapmierinātie veselības aprūpes darbinieki. Visi kā viens norāda – vēlamies strādāt vienā darbā un saņemt cienīgu atalgojumu. Sanākuši bija visu profesiju pārstāvji – ārsti, māsas, to palīgi, rezidenti un arī studenti.

Mediķi norādīja, ka cīnās nevis par savām algām, bet par veselības aprūpi Latvijā. Akcijā piedalījās mediķi ne tikai no Rīgas, bet no vairākām Latvijas pilsētām un novadiem.

Ārstu biedrības informācija liecina, ka protestos piedalījās aptuveni 4000 veselības aprūpē strādājošo, kā arī studenti un sabiedrības pārstāvji.

Šāda situācija izveidojusies, jo 13.Saeima vēl pirms valdības izveides piesolīja un likumā noteica, ka budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā būs 120 miljoni eiro. Taču tā vietā nozares prioritātēm paredzēja 50 miljonus eiro, tostarp 42 miljonus mediķu algām. Vēlāk gan premjers pauda, ka šim mērķim iespējams atvēlēt līdz 60 miljoniem eiro – valdība trešdien atradusi iespēju mediķu algām pārdalīt vēl 18 miljonus, bet mediķi nav gatavi kompromisam.

Uzrunāt mediķus centās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), taču lielais pūlis nevarēja sadzirdēt viņas teikto, un pēc ievadvārdiem, ka ir izprotami veselības aprūpes darbinieku akcijas iemesli, protestētāji viņu pārkliedza un uzrunāt akcijas dalībniekus nesanāca.

Taču pēc tam daži mediķu arodbiedrību pārstāvji tika uzaicināti uz sarunu Saeimā.

Savukārt, tiekoties ar mediķu pārstāvjiem, Mūrniece savā un Saeimas vārdā dziļi atvainojās medicīnas nozarē strādājošajiem par pērn pieņemto neizpildāmo lēmumu par mediķu algu pieaugumu, šā brīža situācijā to nav iespējams izpildīt, informēja Saeimas Preses dienests.

Viņa pauda, ka Saeima  kopā ar nozari gatava turpināt darbu pie problēmu risinājumiem turpmākajos gados. Lai arī Saeimas balsojums par mediķu algu palielināšanas apmēru pirms gada bija vislabāko nodomu vadīts, tas bija bez finansiāla seguma un izrādījās pārāk optimistisks. Gan attiecībā uz ekonomisko prognozi, gan valsts budžeta iespējām. Šī parlamentam ir rūgta mācība, atzina Mūrniece. 

  Biedrības “Latvijas Māsu asociācija” viceprezidente Ilze Ortveina ceturtdienas rītā Latvijas Radio atzina, ka “mēs vairs neticam politiķiem” pēc tik daudz gadu garumā neizpildītajiem solījumiem. Piedaloties protestos, māsas cer panākt, ka visiem iedzīvotājiem Latvijā ir viens likums un viena taisnība un politiķi pieņems lēmumu ar skatu nākotnē, nevis tikai šodienā.

Ortveina stāstīja, ka apstākļos, kad veselības aprūpē trūkst cilvēku, jaunajiem kolēģiem zūd ticība un motivācija nākt strādāt profesijā. Mediķu ieskatā, ārstiem būtu jāsaņem divas vidējās tautsaimniecības algas, kas būtu aptuveni 4000 eiro mēnesī, māsām būtu jāsaņem 60% no tā, bet māsu palīgiem – 40%, un tas neļautu dzīvot zaļi, bet vienkārši dzīvot, samaksāt rēķinus un samaksāt par transportu, lai tiktu uz darbu.  

Savukārt vairāki jaunieši, kuri ieradās uz protesta akciju, stāstīja, ka nāk uz “sistēmas bērēm”, jo situācija ir kritiskā un, ja tā turpināsies, sistēma nomirs; turpinoties tukšiem solījumiem, jaunieši brauks prom.

Akcijas dalībnieks, ārsts rezidents stāstīja, ka pirms diviem gadiem nopietni apsvēris iespēju braukt prom no valsts, bet pēc likumā nostiprinātā mediķu algas kāpuma nolēmis tomēr palikt savā valstī, bet “tevi vienkārši apmāna”.  

Arī nesen no Vācijas uz Latviju stādāt atbraukušais kardiologs Roberts Feders piedalījās protesta akcijā. Viņš norādīja, ka ir skumji redzēt, ka mediķiem ir jālūdz sev algas.

“Smagi noskatīties pazemojums kolēģu vidū,” atzina Feders.

Jau pēc protesta akcijas pusdienlaikā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas darbinieki sanāca uz kopsapulci, lai atskatītos uz rīta notikumiem un pārrunātu kopējās un galvenās nozares problēmas. Sapulci apmeklēja arī veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”). Sapulces noslēgumā, viņa uzrunā pateicās slimnīcas darbiniekiem par to, ka šī problēma ir aktualizēta un, kā norādīja Viņķele, to vairs nevar nesadzirdēt.

“Man ir ļoti liels gandarījums, ka mēs esam spējuši uzvilkt šo diskusiju pilnīgi citādā formā, kuru vairs nedrīkst un nevar nesadzirdēt. Par to man liels paldies jums. Kaut gan mana situācija šajā brīdī ir sarežģīta, jo es esmu pa vidu – es esmu starp nozari, un es pārstāvu Ministru kabinetu. Bet, protams, ka savā pārliecībā un tajā, kādēļ es esmu šo, varbūt neticēsiet, bet nemaz ne tik vieglo darbu uzņēmusies – es esmu absolūti jūsu pusē, es esmu ar jums,” sacīja Viņķele.

Vienlaikus, pēc ministres domām, neizdosies dabūt mediķiem solītos 120 miljonus algu paaugstinājumam.

"Lai dabūtu līdz 60 miljoniem, jau bija smaga cīņa. Ja godīgi, es nevaru iedomāties, ka Saeima pārskatīs trauslo budžetu," sacīja Viņķele.

Ministre arī trešdien atzina, ka mazākais, ko politiķi var darīt saistībā ar dotā solījuma nepildīšanu veselības aprūpē strādājošajiem algu celšanas jautājumā, ir atvainoties. Viņa arī aicināja sabiedrību un politiķus atzīt, ka ar pašreizējiem ieņēmumiem budžetā mēs varam uzturēt tieši tik nabadzīgu sistēmu, un, ja tas nav pieņemami, tad ir jāmeklē risinājumi.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) Latvijas Radio ceturtdienas rītā pauda, ka arī būtu gatavs atvainoties mediķiem un “šodien tas tiks darīts”.

Savukārt valdībai ir jāparāda skaidrs plāns, kādā veidā un cik ilgā laikā mediķu prasības tiks izpildītas, tad komisija arī atbalstīs nākamā gada budžetu, sacīja Skride.

Protesta akcijā gan izskanēja, ka politiķu atvainošanās mediķiem neko nedod, ir nepieciešami reāli darbi un rezultāti.

Lai gan protests notika pie Saeimas, nevis valdības ēkas, mediķi ik pa laikam pieprasīja tikšanos ar premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”), skandējot “Kariņu!”. 

No citiem politiķiem mediķus uzrunāja tikai neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems, kurš pastāstīja, ka deputāti iesnieguši pieprasījumu līdz 13. novembrim iekļaut budžetā mediķu algām nepieciešamo finansējumu, un "attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts, kurš sacīja, ka nav pieņemami, ka politiķi nespēj pildīt pašu dotos solījumus, un atvainojās, ka mediķiem radītas veltīgas cerības.

Atbalstīt mediķus ieradās arī ''Suitu sievas'', novēlot veselības aprūpes darbiniekiem spēku un izturību, “par mums visiem cīnoties”.

 


Pēc stundas akcija beidzās, taču mediķi palika pie Saeimas ēkas, lai sagaidītu, ar ko beigsies arodbiedrības pārstāvju un politiķu sarunas. Pēc sarunām Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atzina, ka vienošanos panākt nav izdevies un mediķi cīņu turpinās.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis norādīja, ka nekādiem kompromisiem veselības aprūpes darbinieki nepiekrīt. 

“Neatkarīgajā Latvijā ir izaugusi jauna paaudze, kas vairs nav gatava samierināties ar “kā var nesolīt” politiku,” paziņojumā medijiem norādīja Rācenis.

Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece informēja, ka ārsti lems par turpmāko rīcību; ir zināms, ka no 8. līdz 14. novembrim visā Latvijā  sekos “Nolaid karogu, iededz sveci” akcija, bet pagaidām nav skaidrs, cik plaša tā varētu būt. 

Aizsilniece pēc protesta gan atklāja, ka šis pasākums devis lielāku cerību, ka naudu tomēr izdosies atrast, mediķi ir vienoti un grib būt beidzot sadzirdēti.  

 Tāpat mediķi iepriekš pieļāva parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu.

Ceturtdien diennakts režīmā strādā ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001. Kāds no tālruņa operatoriem Latvijas Radio informēja, ka šodien zvana ļoti daudz cilvēku. Slodze esot jūtama. Pārsvarā problēmas saistītas ar asinsspiedienu. Daži arī lūguši izrakstīt slimības lapu vai zāles, tomēr ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis šādus pakalpojumus neparedz.

Rīta agrumā uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni zvanījuši arī ar protestu neapmierināti iedzīvotāji, tomēr jānorāda, ka šādi darīt nevajadzētu, jo, kamēr iedzīvotāji sūdzas par protestu, kāds cits var nesazvanīt konsultatīvo tālruni nopietnas nepieciešamības gadījumā.

Latvijas Radio apvaicātie cilvēki pie Stradiņa slimnīcas
00:00 / 00:49
Lejuplādēt

Latvijas Radio arī apvaicāja Stradiņa slimnīcas apkārtnē sastaptos slimnīcas apmeklētājus, vai šodienas protesta akcijas ir jūtamas, apmeklējot ārstniecības iestādi. Daļa to nav izjutusi kā pārlieku lielu apgrūtinājumu, lai gan daļa tomēr pauž neapmierinātību ar notiekošo.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests strādāja, kā ierasts, un līdzīgi arī daudzi ģimenes ārsti, kas, kolēģus atbalstot morāli, tomēr bija izvēlējušies savus pacientus apkalpot.

Austrumu slimnīcā ierastā režīmā ceturtdien strādāja tikai Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika.

"Domās mēs esam kopā ar kolēģiem, bet mēs esam šeit, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību tiem, kam tā ir nepieciešama," LTV norādīja slimnīcas Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs. Viņš teica, ka mediķi ir pieraduši strādāt daudz, tomēr var pienākt brīdis, kad ārsti, māsas un sanitāri vienkārši vairs nespēs izdarīt visu, lai glābtu dzīvības.

"Cilvēki pārstrādājas, cilvēki brauc no vienas darba vietas uz otru, neizbēgami zūd kvalitāte, neizbēgami. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka noguris ārsts var būt arī bīstams, un tas, ka mēs nesaņemam pietiekošu algu, rezultējas ar to, ka mēs pārstrādājam, sākas tā saucamā izdegšana, bet nav jau variantu," norādīja Višņakovs.

Cilvēki, kas ceturtdien bija ieradušies klīnikā, teica, ka atbalsta mediķu vēlmi pēc lielākas algas.

"Veselības aprūpei jābūt augstākajā līmenī. Poliklīnikās ārsti ir pārstrādājušies, un bieži vien cilvēki iet nevis uz pieņemšanu pie ģimenes ārsta, bet brauc uzreiz uz slimnīcu, un tur arī ir pārpildīts, un ārsti ir pārāk noslogoti, tāpēc es atbalstu ārstu protestu. Lai viņiem izdodas!" sacīja paciente Ramiļa Gribnova.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti