ĪSUMĀ:
- Kopbudžeta izdevumi nākamgad plānoti 10 miljardi eiro, ieņēmumi – 9,9 miljardi eiro.
- Budžeta deficīts plānots 0,3% no IKP; ekonomikas izaugsme – 2,8%.
- Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, paaugstinās diferencēto neapliekamo minimumu.
- Prioritātēm atvēl nepilnus 174 miljonus eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra.
- Tad pieaugs arī pedagogu algas; to turpmākam pieaugumam no 1. septembra naudas nav.
- 2020. gada budžets nav ideāls, bet ir pieņemams, atzina Latvijas Bankas ekonomists.
Ko paredz budžets?
Salīdzinājumā ar 2019. gada plānu nākamā gada konsolidētā budžeta likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 717,1 miljona eiro apmērā un izdevumu palielinājums 610,1 miljona eiro apmērā.
2020. gada budžets ir sagatavots, prognozējot, ka vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad ir 0,34% no iekšzemes produkta (IKP). Latvijas tautsaimniecības izaugsme nākamgad tiek lēsta 2,8% apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,212 miljardu eiro un 2,977 miljardu eiro apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2019. gada plānu ir 211,2 miljoni eiro jeb 7,6%.
2020. gada budžetā pašvaldībām plānoti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 18,8% apmērā no kopbudžeta iepriekšējo 19,6% vietā. 2020. gadā pašvaldībām to funkciju veikšanai nodrošināts finansējuma pieaugums par 63,1 miljonu eiro jeb 3,6% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Valsts budžetā 2020. gadā pašvaldībām ir paredzēta speciālā dotācija 148 miljonu eiro apmērā. Sarunās ar pašvaldībām ir panākta vienošanās arī par 100% garantētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildi.
Visvairāk naudas, vairāk nekā trešdaļu, valsts tērēs sociālajai aizsardzībai. Pēc valdības aprēķiniem vidējā pensija nākamgad pieaugs no 367 līdz 398 eiro. Veselības aprūpei finansējums pietuvosies 1,2 miljardiem eiro – pieaugums būs par 50 miljoniem. Savukārt izglītībai valsts tērēs 818 miljonus jeb 8,2% no visiem izdevumiem. Lai aizsardzībai tērētu NATO noteiktos 2% no iekšzemes kopprodukta, finansējums aizsardzībai palielināts par 31,6 miljoniem eiro.
Nodokļu izmaiņas nākamā gada budžetā nav paredzētas, valdības sēdē norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
FM atzīmēja, ka būtiskākais papildu finansējums 228,7 miljonu apmērā nākamā gada budžetā atvēlēts sociālajai aizsardzībai, tai skaitā minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām ar invaliditāti apmēra paaugstināšanai, pensiju indeksācijām un citiem sociālās jomas pasākumiem. No 2020. gada 1. janvāra tiks palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra plānots palielināt minimālo algu, to nosakot 500 eiro apmērā.
Nākamgad papildus plānots piešķirt nepilnus 174 miljonus eiro prioritārajiem pasākumiem. No tiem vislielākais papildu finansējums – aptuveni 40 miljoni eiro – paredzēts veselības aprūpē strādājošo atalgojuma celšanai. Iekšlietu ministrijas prioritātēm paredzēti 18,9 miljoni eiro, no tiem aptuveni desmit miljoni eiro plānoti iekšlietu sistēmā strādājošo algu celšanai. 18,2 miljoni eiro paredzēti, lai līdz 750 eiro palielinātu pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi. Vairāk nekā astoņus miljonus eiro plānots novirzīt atalgojuma celšanai kultūras nozarē nodarbinātajiem.
Tieslietu nozares pasākumiem, tai skaitā atalgojuma palielinājumam darbiniekiem paredzēti 5,9 miljoni eiro. Papildu 7,9 miljoni eiro novirzīti autoceļu sakārtošanai un elektronisko sakaru attīstībai. 5,9 miljonus eiro paredzēts piešķirt mediju darbības pilnveidošanai, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas drošības pasākumiem. Papildu 1,1 miljons eiro piešķirts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, norādīja FM.
Virza tālāk bez izmaiņām
"Valsts budžets ir vienādās daļās sadalīta vilšanās," tā kolēģus beigt strīdēties par nākamā gada valsts maku mudināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Valdības pēdējā sēdē pirms budžeta nodošanas Saeimai papildu naudu savai nozarei centās izcīnīt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV"). Viņš norādīja, ka iekšlietu nozarei ar budžetā paredzēto naudu ir par maz, lai novērstu aprīkojuma trūkumu esošajiem un topošajiem izmeklētājiem. Ministrs rosināja daļu no finanšu noziegumu apkarošanas rezultātā atgūtajiem līdzekļiem novirzīt šo problēmu mazināšanai.
"Tiešā veidā vairāku gadu garumā Valsts kontrole mums ir norādījusi, ka izmeklēšanas kvalitāte ir zem katras kritikas, ir gari pirmstiesas izmeklēšanas termiņi un arī tiesas procesa termiņi. Tas tiešā veidā atkarīgs gan no ekspertīzēm, gan no citām lietām, materiāli tehniskās bāzes," skaidroja ministrs. Ģirģens gan saņēma FM pārstāvju norādi, ka šie līdzekļi attiecas uz visām jomām.
Nekādas izmaiņas jau iepriekš sagatavotajos budžeta dokumentos valdība neveica. Kaut gan premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka finansējums palielināts visās jomās, budžeta projekts atstājis daudz neapmierināto.
Piemēram, mediķu algām Saeimas solīto 120 miljonu eiro vietā piešķirti vien 42 miljoni. Tāpat neapmierinātas ir pašvaldības, kurām naudas pieaugumus būs mazāks nekā valsts sektoram. Savukārt skolotāju algu celšanai no nākamā gada 1. septembra trūkst deviņu miljonu eiro.
"Es domāju, ka mēs esam parādījuši, ka brīžos, kad nepilda spēkā esošos likumus un dotos solījumus, pedagogu saime var piecelties kājās. Pedagogu saime ir pacietīga, bet, ja pacietības mērs ir pilns, un šādi mazie solījumi Ministru kabineta sēdē netiek realizēti, tad mēs par tiem atgādinām skaļāk," valdības sēdē teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, aicinot pildīt normatīvajos aktos noteikto pedagogu atalgojuma pieaugumu.
Valdības pārstāvji lika noprast, ka LIZDA prasītajam nākamajam pedagogu algu paaugstinājumam budžetā naudas pašlaik nav. "Ir daudzas nozares valstī, kur ir nopietnas vajadzības, tostarp veselības aprūpē, ceļu nozarē," norādīja premjers. "Mēs, protams, nevaram ne deviņos mēnešos, ne vienā gadā, ne pāris gados atrisināt visus valstī sasāpējušos jautājumus. Bet, ko es varu apgalvot, mēs turpināsim soli pa solim to atrisināt."
Iepriekš solījums celt pedagogu algas dots, kad ekonomikas gada izaugsme bija 4%-4,5% apmērā, piebilda Reirs, norādot, ka pedagogu algu celšana ir vienīgais normatīvajos aktos minētais solījums, ko valdība pilda.
"Es gribētu pateikt, ka mums ir vairāk nekā desmit normatīvo aktu, kuros ir fiksēti kādi procenti vai kas tāds, kas mums būtu jāsadala budžetā. Viennozīmīgi, lai mēs pildītu šos normatīvos aktus, tad mēs varam budžetu vispār pat netaisīt, jo viennozīmīgi valstī nav tādas naudas, kas ir sabalsotas šajos normatīvajos aktos. Mēs tiešām ticam jūsu centieniem kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, ka tā [izglītības] reforma būs! Tāpēc vienīgais, ko šī valdība izpilda no tiem solījumiem, kas ir normatīvajos aktos, ir par pedagogu atalgojumu. Es domāju, ka tas ir jānovērtē. Pie jebkuriem papildu līdzekļiem, kas nonāks budžetā, tā būs prioritāte," uzsvēra finanšu ministrs.
Valdībā apstiprinātajos budžeta dokumentos tā arī nav parādījies premjera priekšlikums vienu miljonu eiro no partiju finansēšanai paredzētās naudas novirzīt algām sabiedriskajos medijos. Finanšu ministrs gan apgalvoja, ka tas tikšot labots pirms otrā lasījuma Saeimā.
Latvijas Bankas padomes loceklis, ekonomists Mārtiņš Kazāks budžeta skatīšanas izskaņā valdības sēdē norādīja, ka valsts nākamā gada budžeta projekts nav ideāls, bet ir pieņemams.
FM norādīja, ka nākamā gada valsts budžeta projektu pirmdien, 14. oktobrī, plānots iesniegt Saeimā, kas teiks gala vārdu.
