Krustpunktā

Depozīta sistēma: Kas traucē to ieviest Latvijā

Krustpunktā

Krustpunktā tiešraide no Bauskas par medicīnisko pakalpojumu pieejamību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: Teritoriālā reforma pavērs ceļu citām reformām

Kariņš: Ir apņēmība turpināt celt skolotāju algas, skaidra avota šobrīd nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Valdība vēlas turpināt skolotāju algu pakāpenisku celšanu, bet pašlaik nākamā gada budžeta projektā nav skaidri iezīmēts avots minimālās skolotāju algas likmes palielināšanai no 750 līdz 790 eiro, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien, 10.oktobrī, atzina premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Kariņš atgādināja, ka arī šā gadā sākumā valdības nostāja bija – ja turpināsies reformas un būs nauda, palielināsies algas; reformas turpinājās, un arī algu celšanai nauda atvēlēta.  

Viņš atzina, ka nauda paredzēta minimālās algas likmes palielināšanai no 2020. gada janvāra. Un tagad ir svarīgi, lai būtu spiediens arī uz pašvaldībām turpināt reformas, jo skolu tīkls valstī kopumā nav tik efektīvs, kā būtu jābūt. 

Šobrīd skolotāju algu celšanai no 2020. gada septembra nevar iezīmēt konkrētu avotu, jo "visi avoti aizrunāti". Taču ir iespējas, ka, gadam ejot, varēs redzēt, vai ir pozīcijas, kas netiek efektīvi izmantotas, kuras var pārdalīt, ir jāskatās, kā ekonomika attīstīsies un budžets pildīsies, norādīja Kariņš.

Premjers gan nepiekrīt, ka skolotāji šajā situācijā būtu ķīlnieku lomā.

Kariņš atgādināja, ka reformas virzās uz priekšu, un būtībā visa sabiedrība, visas nozares ir atkarīgas no tā, kā attīstās ekonomika un kā iekasē nodokļus.

Premjers arī norādīja, ka budžetā pieejamā nauda nav maza, bet mums nav efektivitātes, un tam traucē iepriekš neīstenotās reformas, "mēs dzīvojam ar sekām tam, ka neesam labas lietas darījuši".

Viņš arī piebilda, ka tagad gan reformas notiek, plānota novadu reforma, kas pavērs ceļu izglītības un veselības jomas sakārtošanai, lai sistēmas būtu efektīvākas, un algas turpinās celt. 

KONTEKSTS:

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome vēl neizlēma par iespējamiem protestiem, ja nebūs garantiju algu palielināšanai no nākamā gada septembra. Pedagogi vēlas šo jautājumu vēlreiz pārrunāt ar premjeru Kariņu un finanšu ministru Jāni Reiru (“Jaunā Vienotība”).

Arodbiedrība nav apmierināta ar valdības plāniem par nākamā gada budžetu, kur neesot paredzēta pedagogu darba algas zemākās likmes paaugstināšana no 2020. gada septembra, kā arī bāzes finansējuma palielināšana zinātnei un augstākajai izglītībai.

LIZDA atgādina, ka pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra pedagogu mēneša zemākā darba algas likme pieaugs 710 līdz 750 eiro, bet 2020. gada septembrī paredzēts pieaugums no 750 līdz 790 eiro, kam nākamgad no septembra līdz decembrim būtu nepieciešami 9,2 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti