Panorāma

KNAB aiztur bijušo Daugavpils mēru R. Eigimu

Panorāma

Palīdzēs depresīviem pusaudžiem

Pedagogi pieprasa garantēt algu kāpumu

Pedagogi vēl nelemj par protestiem algu dēļ; prasa tikšanos arī ar Kariņu un Reiru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē trešdien, 9. oktobrī, vēl neizlēma par iespējamiem protestiem, ja nebūs garantiju algu palielināšanai no nākamā gada septembra. Pedagogi vēlas šo jautājumu vēlreiz pārrunāt ar premjeru Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Jāni Reiru (“Jaunā Vienotība”).

Uz LIZDA sēdi ieradās ap 80 pedagogu no visas valsts. Vairāki jautājumi par solīto algu pielikumu palika neatbildēti, un tikšanās ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku (Jaunā konservatīvā partija) norisinājās, pusēm apmainoties pārmetumiem.

Ministres skaidrojumi par algu palielināšanu no septembra, ja izpildīsies prognozes par ieguvumiem no cīņas ar ēnu ekonomiku, pedagogus nepārliecināja.

Pedagogi vēl nelemj par protestiem algu dēļ; prasa tikšanos arī ar Kariņu un Reiru
00:00 / 03:40
Lejuplādēt

Liepājas pedagogu arodbiedrības vadītāja Simona Petrovica un Rēzeknes arodbiedrības vadītāja Janīna Staudža Latvijas Radio sacīja, ka saruna nevis nomierināja un izskaidroja situāciju, bet drīzāk provocēja jaunas diskusijas un uz būtiskajiem jautājumiem atbildes netika sniegtas.

„Sacītais bija vairāk stāstījums no viņas viedokļa, kā viņa bija ieplānojusi un, manuprāt, uz būtiskajiem jautājumiem viņa tomēr neatbildēja,” norādīja Petrovica.

„Šodien braucām ar domu dzirdēt konkrētas lietas, bet lielākā daļa jautājumu, ko LIZDA uzdeva, atbildēta vispārīgi. Tagad arī, aizbraucot mājās, tad, kad skolotāji jautās, kas tad būs, man nebūs ko atbildēt,” atzina Staudža.

Lai palielinātu skolotāju minimālo algas likmi nākamgad septembrī no 750 līdz 790 eiro, nākamgad no septembra līdz decembrim būs nepieciešami 9,2 miljoni eiro.

LIZDA sēdē nolemts līdz 18. oktobrim prasīt tikšanos ar Šuplinsku, Reiru un Kariņu, lai saņemtu skaidru atbildi, vai no septembra algas pieaugs, vai ne. 

Pedagogi ministrei sacīja, ka tiek uzklausīti, taču nejūtas sadzirdēti, un pārmeta, ka pedagogu saimei vienmēr jārēķinās ar iespējamību, nevis garantijām, pieminot arī to, ka, piemēram, partiju finansēšanai no valsts budžeta nauda šogad ir atrasta.

„Ministres kundze, mēs runājam par to, ka, pirmkārt, ir jāpilda spēkā esoši likumi šajā valstī. Mēs nepateicām, ka partijām nepienākas neviens eirocents, mēs norādījām, ka prioritāri būtu tomēr risināt pedagogu darba samaksas jautājumu 2020. gada budžeta ietvarā,” sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

"Mēs pieprasām līdz 18. oktobrim Ministru prezidentam, finanšu ministram un izglītības ministrei rast iespēju tikties, lai mēs dokumentētu vienošanos, ka 2020. gadā tiks atrasts šis finansējums 9,2 miljonu eiro apmērā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika trešajam solim," LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Pēc šādas tikšanās LIZDA 24. oktobrī plāno vēl vienu ārkārtas sēdi, un, ja tikšanās laikā skolotāji nebūs sadzirdēti, varētu lemt arī par protestiem, kas varētu būt streiks vai piketi, bet pašlaik par konkrētām protestu formām nav runāts.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga
00:00 / 00:40
Lejuplādēt

“Mēs izrunājām to, ka ir bijusi virkne sēžu – četras Ministru kabineta sēdes, Nacionālā trīspusējā sadarbības padomes sēde, tikšanās ar premjeru, arī darbadevēju organizācijai esot klāt. Un nevienā reizē netika sadzirdēti risinājumi,” sacīja Vanaga.

Ministre gan pieļāva, ka nauda skolotāju algām būs un tas, ka tā nav iekļauta pamatbudžetā, nenozīmē, ka netiek pildīts likums.

„Es varu teikt, ka šobrīd pamatbudžetā šī pozīcija nav ielikta, bet jau šobrīd ar Finanšu ministriju ir saskaņots, arī, ja ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru, un Eiropas Komisija ir atzinusi, ka tie nav uzskatāmi par vienreizējiem ieņēmumu pasākumiem, tad tas ir viens no tiem prognozējamiem ieņēmuma avotiem, kas ļauj šo konkrēto normu pildīt,” skaidroja ministre.

“Diemžēl tā finanšu robeža ir tāda, kāda ir. Un dzīvot uz parāda – nu droši vien, ka tā nav labākā prakse.

Piedodiet, man nav pandoras lādes, no kuras es jums varu paņemt šo atalgojumu!” sacīja ministre.

„Mēs nepiekrītam formulējumam, ja būs ēnu ekonomikas samazinājums vai kādi citi avoti pietiekami, tad mēs jums nodrošināsim pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika tālāku nodrošināšanu. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti nekorekti pie situācijas, ka visam citam atrod finansējumu bez uzstādījuma „ja”. Tas ir nekorekti pret pedagogiem,” uzsvēra Vanaga.

Arodbiedrība ir neapmierināta arī ar izglītības ministres izteikumiem par to, ka, viņasprāt, slodze bērnudārzā nav salīdzināma ar pedagoga slodzi klases priekšā.

Sēdes laikā pedagogi iztaujāja Ilgu Šuplinsku, taču atbildes uz saviem jautājumiem nesagaidīja.  

“Pirmsskolas izglītības iestāde ir izglītības iestāde! Pirmsskolas izglītības iestādē visi ir pedagogi! Un dalīt, kas ir pedagoga darbs un kas nav, šajā brīdī ir lieki un tracina, un tikai zaudēs bērni!” pauda Valkas bērnudārza “Pasaciņa” direktore Laila Ozoliņa.

Šuplinska atbildēja, ka, izsakot priekšlikumu par iespējamu slodžu maiņu bērnudārzos, tikai aktualizējusi diskusiju par to.   

KONTEKSTS:

Arodbiedrība nav apmierināta ar valdības plāniem par nākamā gada budžetu, kuros neesot paredzēta pedagogu darba algas zemākās likmes paaugstināšana no 2020. gada septembra, kā arī bāzes finansējuma palielināšana zinātnei un augstākajai izglītībai.

LIZDA atgādina, ka pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra pedagogu mēneša zemākā darba algas likme pieaugs 710 līdz 750 eiro, bet 2020. gada septembrī paredzēts pieaugums no 750 līdz 790 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti