Labrīt

Bērnu ar invaliditāti vecāku lielākā problēma ir asistentu trūkums

Labrīt

Vecmeistara Riharda Zariņa veikumu var iepazīt plašā izstādē LNMM

Pavļuts: Koalīcijas mērķis ir vienoties par nodokļu izmaiņām jūlijā

Deputāts Pavļuts: Alternatīvo nodokļu režīmu skaits būtu jāsamazina

Pārskatot nodokļu sistēmu, alternatīvo nodokļu režīmu skaits būtu jāsamazina, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja partijas “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms par ieceri, kas paredz veselības aprūpei novirzīt 5% no darbaspēka nodokļu ieņēmumu, tostarp daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pašvaldībām.

Taujāts, kā nodrošināt to, lai pašvaldību ieņēmumi nesaruktu, Pavļuts sacīja: "Tur ir ietekme arī uz pašvaldību budžetiem. Tajā pašā laikā mums ir jāņem vērā apstāklis, ka Latvijā pašvaldības tiešā veidā veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā nepiedalās. Tas varētu būt solidārs solis." Viņš piebilda, ka sarunas ar pašvaldībām vēl tikai notiks. 

Pavļuts uzsvēra, ka pašvaldību finanšu sistēma nākotnē, īpaši pēc novadu reformas pabeigšanas, saskarsies ar zināmām pārmaiņām. "Novadu apmēri mainās, pašvaldību finanšu jauda mainās, iedzīvotāju skaits, spēja sniegt dažādus pakalpojumus, atbildība par šo pakalpojumu sniegšanu savā ziņā mainās. Tieši tāpat būs jāpārskata arī pašvaldību finansēšanas sistēma, tas, ko mēs pazīstam ar nosaukumu – izlīdzināšanas fonds," atzīmēja Pavļuts, piebilstot, ka izmaiņas būs dažādas, bet

šobrīd galvenā prioritāte ir vienoties par to, kādā veidā finansēt veselības aprūpi un skolotāju algas nākamajam gadam, kā uzlabot nevienlīdzības situāciju.

Tāpat viņš uzsvēra, ka, veidojot nodokļu izmaiņas, jebkurai valdībai, koalīcijai vienmēr jārēķinās ar to, ka sadursies dažādas situācijas, vajadzības un intereses. Viņš norādīja, ka valdība un koalīcijas partiju pārstāvji šobrīd iekšējās diskusijās cenšas panākt kopēju politisku redzējumu. "Tās prioritātes, pie kurām mēs strādājam, ir divas – pirmkārt, panākt, lai nodokļu sistēma Latvijā nākotnē būtu taisnīgāka, tāda, kas nodrošina pamatvajadzības, nenodara pāri, un, otrkārt, lai tā būtu vienkāršāka," sacīja Pavļuts.

Uz jautājumu, vai tas, ka veselības nodoklis tiks veidots arī no sociālajām iemaksām, neietekmēs pabalstus, pensijas, Pavļuts uzsvēra, ka priekšlikums līdz galam nav vēl nedz izlemts, nedz detaļās izstrādāts.

"Tajā pašā laikā ir paredzēts veikt savstarpēju izlīdzināšanu starp sociālo budžetu un starp valsts pamatbudžetu. Proti, ir tādas sadaļas sociālās palīdzības finansēšanā, kuras tiek finansētas no valsts pamatbudžeta. Lauvas tiesa, protams, tiek finansēta no sociālā budžeta. Tur, veicot zināmas pārbīdes, var atrast līdzsvaru," norādīja Pavļuts, uzsverot, ka nav jāuztraucas vai jāpretnostatī piedāvājums finansēt veselības aprūpi un pensijas vai citus galvenos sociālās palīdzības veidus, kas tagad tiek finansēti no sociālā nodokļa. 

Savukārt, runājot par izmaiņu ietekmi uz tā saucamajiem alternatīvajiem nodokļu maksātājiem, Pavļuts sacīja: "Mums ir acīmredzot jāveic korekcijas divos virzienos – pirmkārt, mums jārunā par to, ka samazināto nodokļu režīmu skaits vienkārši ir par lielu, tur ir pārāk liela daudzveidība, tur var apjukt.

Cilvēki paši brīžiem nesaprot, kas tas viņiem par režīmu, un labākajā gadījumā paļaujas uz grāmatvedi, uz labu laimi un skatās, kas lētāk sanāk,

nerēķinoties, kādas būs sociālās garantijas nākotnē. Viens no mūsu uzdevumiem būtu šo skaitu samazināt."

Viņš pauda, ka jāizstrādā tāds risinājums pašnodarbinātiem cilvēkiem, kas būtu vienkāršs, saprotams, "lai nav sešas septiņas iespējas, kurās var apjukt". Tāpat jāpanāk, ka "nodokļu likmes, no vienas puses, ir taisnīgas un samaksājamas – no otras puses, ietver arī pietiekamas sociālās garantijas, veselības aprūpi un tā tālāk".

KONTEKSTS:

Labklājības ministrija (LM) 2020. gada aprīļa beigās paziņoja, ka visos nodokļu režīmos strādājošajiem būtu jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas. Izņēmums gan varētu būt pašnodarbinātie. Kopumā izmaiņas varētu attiekties uz trešdaļu nodokļu maksātāju jeb 300 000 strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atklāja, ka darbā pie izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā pašlaik tiek vērtēta iespēja ieviest minimālās sociālās iemaksas.

Tikmēr Finanšu ministrijas vadītā darba grupa vērtē iespēju ieviest veselības nodokli 5% apmērā, nemainot kopējo darbaspēka nodokļu slogu.

2018. gada sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.

Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.

Veselības ministrija 2020. gada sākumā rosināja pirms vairāk nekā diviem gadiem ieviesto 1% sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti