Panorāma

Mūžīgie bērni: ģimenes izmaksas, aprūpējot bērnu ar invaliditāti

Panorāma

Panorāma

Apspriež IIN samazināšanu līdz 18% par labu veselības aprūpei

Diskusijas partiju starpā par 5% veselības nodokli – smagas

Koalīcijas partijas šomēnes cer vienoties par izmaiņām nodokļos, kas paredz 5% darbaspēka nodokļu novirzīt veselības aprūpei. Rezultātā tiktu samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, taču palielinātas sociālās iemaksas. Zaudētājas šādā gadījumā būtu pašvaldības, kurām samazinātos ienākumi. Diskusijas par izmaiņām nodokļos valdību veidojošo partiju starpā gan ir smagas.

“Varbūt pirmajos mēnešos vai pirmajā gadā nebūs pieauguma šiem līdzekļiem, bet, iezīmējot skaidri šos 5%, nākotnē šis pieaugums būs nozīmīgs un pats galvenais – tas būs stabils,” sacīja Reirs. Par plānu 5% darbaspēka nodokļu novirzīt veselības aprūpei šonedēļ Latvijas Radio paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”). Tā ir daļa no nodokļu reformas, ko valdošo partiju pārstāvji šobrīd izstrādā vien savā lokā. Lai gan vienošanās par to vēl nav, Latvijas Televīzija noskaidroja, ka plāns ir samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 20% uz 18%, savukārt sociālās iemaksas palielināt līdz 37%, pieci no tiem tiktu veselības aprūpei.

Ideju atbalsta veselības jomu pārraugošās partijas “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, vienlaikus uzsverot, ka svarīgi visiem nodrošināt vienādu veselības aprūpi. Tāpēc reformā jāparedz, ka par veselību maksā visos nodokļu režīmos strādājošie.

“Lai nerastos jautājums, vai cilvēks ir samaksājis vai nav samaksājis par veselību. Valstij jāveido tāda nodokļu politika, lai visi būtu samaksājuši. Savukārt tiem, kam nav algotu ienākumu, tiem mēs nodrošinām, vai tās būtu māmiņas, pensionāri vai kādi citi cilvēki,” norādīja Pavļuts.

Lai gan konceptuāli veselības nodokļa ieviešanu atbalsta arī citas partijas, diskusijas ir smagas.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvis Gatis Eglītis neslēpa, ka partijai ir citas prioritātes – vēlētājiem dotie solījumi par neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro, nekustamā īpašuma nodokļa reforma un ģimenes valsts pabalsta palielināšana.

“Redziet, te ir piecu partiju saspēle. Un šajā gadījumā tas, kas tiek risināts ar sociālā nodokļa palielinājumu, skaidrs, ka tas dos papildu finansējumu veselībai. To mēs atbalstām bez nekādām runām. Bet ir jāskatās arī, kas ir mums svarīgi. Mums svarīgi ir tieši rūpēties par zemajām algām,” sacīja Eglītis.

Šādu JKP pozīciju kritizē partijas “KPV LV” vadītājs Atis Zakatistovs, kurš pauda, ka tieši JKP dēļ sarunas par izmaiņām nodokļos buksē. “Iespējams, ka nekas nemainīsies. Un viens no šķēršļiem ir tieši Jaunās konservatīvās partijas nostāja, domājot par nodokļu prioritātēm nevis kā sabiedrības jautājumu, bet kā partiju jautājumu,” sacīja Zakatistovs.

No iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales par labu veselības aprūpei zaudētājas būtu pašvaldības. Tām iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais ieņēmumu avots.

To apliecināja Latvijas Pašvaldību savienības valdes priekšsēdētājs Gints Kaminskis: “Gala rezultātā no tā cieš cilvēki, kuri varētu saņemt to vai citu [pašvaldības] pakalpojumu vai vietu sakārtošanu.”

Kaminskis pauda nožēlu, ka pašvaldības sarunās par izmaiņām nodokļos pagaidām nekādā veidā nav iesaistītas, tāpēc viņš arī nezina, vai valdība ienākumu kritumu kompensēs.

Premjers Krišjānis Kariņš to sola vērtēt, vienlaikus uzsverot, ka krīze pašvaldību finanses nav pasliktinājusi. “Ja visur budžeta ienākumu kritums ir vērojams, ir viena budžeta pozīcija, kas turpina pārpildīties, tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tātad iznāk tā, ka,

kamēr visai valsts pārvaldei krīt ienākumi, pašvaldībām pa šo laiku ienākumi ir pieauguši,” sacīja Kariņš.

Politiķi iecerējuši vienošanos par izmaiņām nodokļos panākt līdz jūlija beigām, lai paspētu tās ieviest līdz ar nākamā gada sākumu.

KONTEKSTS:

Labklājības ministrija (LM) 2020. gada aprīļa beigās paziņoja, ka visos nodokļu režīmos strādājošajiem būtu jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas. Izņēmums gan varētu būt pašnodarbinātie. Kopumā izmaiņas varētu attiekties uz trešdaļu nodokļu maksātāju jeb 300 000 strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atklāja, ka darbā pie izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā pašlaik tiek vērtēta iespēja ieviest minimālās sociālās iemaksas.

Tikmēr Finanšu ministrijas vadītā darba grupa vērtē iespēju ieviest veselības nodokli 5% apmērā, nemainot kopējo darbaspēka nodokļu slogu.

2018. gada sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.

Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.

Veselības ministrija 2020. gada sākumā rosināja pirms vairāk nekā diviem gadiem ieviesto 1% sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti