Dienas notikumu apskats

Atļauj lietot fosfātu piedevas kebabu gatavošanai izmantotajā gaļā

Dienas notikumu apskats

Krievijas prezidenta vēlēšanās Putins startēs kā neatkarīgais kandidāts

No 2019.gada pilna valsts apmaksātā veselības aprūpe - tikai apdrošinātajiem

No 2019.gada pilna valsts apmaksātā veselības aprūpe - tikai apdrošinātajiem

Saeima ceturtdien, 14.decembrī, apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Likums paredz, ka no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus saņems visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī vairākas valsts apdrošinātās grupas, bet pārējiem būtu jāmaksā noteikta summa mēnesī.

No 2019.gada ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra būs pieejams minimālais pakalpojumu grozs - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt apdrošinātajiem cilvēkiem būs pieejams pilns valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.

Apdrošināti būs visi sociālā nodokļa maksātāji

Cilvēkiem, kas nemaksā sociālo nodokli un kurus neapdrošina valsts, būs iespēja saņemt apdrošināšanu, maksājot nākamgad 1% no gada minimālās algas, 3% no minimālās algas 2019.gadā, un 5% no minimālās algas - 2020.gadā.

Šī brīvprātīga apdrošināšanas iemaksa būs jāsamaksā reizi gadā, gada sākumā.  Pie plānotā minimālās algas apmēra - 430 eiro - tuvākajos trīs gados veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas gadā būtu attiecīgi

  • 2018. gadā - 51,6 eiro,
  • 2019. gadā - 154,8 eiro, 
  • 2020.gadā - 258 eiro.

Bet vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts

  • Bērnus līdz 18 gadiem
  • Bāreņus un bez vecāku gādības palikušos līdz 24 gadiem
  • Personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie
  • Bezdarbniekus, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā
  • Orgānu donorus
  • Černobiļas AES katastrofā cietušos un likvidatorus 
  • Personas, kuras saņem atlīdzību par  bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā
  • Personas, kuras kopj bērnu invalīdu 
  • Vienu no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem
  • Personas aprūpes centros un sociālās rehabilitācijas institūcijās 
  • Personas, kas saņem sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā
  • Pilngadīgos, kuri saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus  
  • Personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu
  • Personas, kurām ir noteikta I, II vai III grupas invaliditāte
  • Pensionārus, izdienas vai speciālo valsts pensiju saņēmējus 
  • Politiski represētos un nacionālās pretošanās kustības dalībniekus
  • Tradicionālo reliģisko organizāciju mūkus un mūķenes, kas dzīvo klosteros
  • Personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, cilvēktirdzniecības upurus 
  • Personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

Likumā ierakstīts, ka veselības aprūpes finansējuma apjoms, sākot ar 2020.gadu, būs ne mazāk kā 4% no iekšzemes kopprodukta.

Lai cilvēki uzzinātu, kādus valsts pakalpojumus vispār varēs saņemt un kas būs jādara, Veselības ministrija sola plašu skaidrojošu kampaņu, taču, kā tā izpaudīsies, un cik daudz naudas atvēlēs, veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības) pagaidām vēl pateikt nevar.

“Mēs nākamā gada sākumā ļoti precīzi skaidrosim, ko, kurai grupai, kas pienākas, kur var saņemt informāciju, ja vēlas pieteikties sistēmai, visas šīs lietas vienkāršā cilvēciskā valodā, lai nebūtu situācijas, ka 2019.gada 1.janvārī cilvēks nezina, kas viņam pienākas,” solīja Čakša.

Nākamais gads plānots kā pārejas periods - laiks, kad cilvēkiem jāpierod pie jaunās sistēmas un jāsaprot savs statuss – vai pieder apdrošinātajiem vai neapdrošinātajiem.

Ja strādājošais ierastajā režīmā maksā nodokļus, arī sociālās iemaksas kaut vai no minimālās algas, viņu apdrošinās automātiski.  Ja viņš gūst ienākumus kādā citādā veidā – mikrouzņēmums, autoratlīdzības, dividendes – viņš var  iemaksāt dalības maksu brīvprātīgi. 

Asākās debates izvērtās par otrajā lasījumā apstiprināto, bet pēc tam atsaukto priekšlikumu, kas paredz veselības budžeta līdzekļus prioritāri virzīt valsts un pašvaldības ārstniecības iestādēm.

“Ir nepieciešama daudz rūpīgāka un dziļāka analīze, lai pieņemtu ļoti skaidrus tālāk lēmumus. Tādēļ es tiešām lūgtu jūs šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīt,” norādīja Čakša.

Līdzīgu viedokli pauda vairāki Saeimas deputāti. "Šis priekšlikums ir analoģisks tam priekšlikumam, kas tika atbalstīts otrajā lasījumā un atbildīgajā komisijā tika atbalstīts – taču nez kāpēc mistiskā veidā viņš pazuda no otrā lasījuma," sacīja, piemēram, Ivars Zariņš ("Saskaņa"). "Es aicinu nākt tos, kuri bija iesnieguši šie priekšlikumu un pēc tam viņu ar saknēm izravēja ārā, nākt un pamatot, kādēļ mainījās viedoklis par 180 grādiem," piebilda Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība).

Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) atzina – šādu situāciju, kad tiek atsaukts jau atbalstīts priekšlikums, pieredzējusi pirmo reizi. Atsaukt priekšlikumu esot aicinājusi gan veselības ministre, gan premjerministrs, tā vietā piedāvājot Ministru kabinetā veidot darba grupu, kas strādātu ar šo jautājumu.

Galu galā deputāti priekšlikumu veselības budžeta līdzekļus prioritāri virzīt valsts un pašvaldības ārstniecības iestādēm noraidīja. Tāpat atbalstu neguva rosinājums likumā ierakstīt valdības apņemšanos nākamos trīs gadus vismaz 40% no veselības aprūpei paredzētā finansējuma novirzīt mediķu algām.

Kā arguments pret šo priekšlikumu tika minēts Saeimas juridiskā biroja atzinums, ka šāds punkts būtu juridiski nekorekts, jo nav skaidrības par 2019. un 2020. gada budžeta iespējām. "Premjers pauda bažas, ka prezidenta kancelejas juristi var to izmantot un atmest, atgriezt šo likumu, tādā veidā apdraudot visas reformas, ieskaitot mediķu algu paaugstināšanu gaitu," atzīmē Saeimas deputāts Romualds Ražuks ("Vienotība").

Kopumā par likumprojektu balsoja 70 koalīcijas un opozīcijas partijas “Saskaņa” deputāti, bet pret bija Latvijas reģionu apvienība un partija No sirds Latvijai, kā arī to pametušie deputāti. Tāpat likumu neatbalstīja pieci bijušie “Vienotības” deputāti un “Saskaņas” biedre Jūlija Stepaņenko.  

Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) iepriekš lēsa, ka kopējais finansiālais ieguvums pēc "medicīnas nodevas" ieviešanas nākamgad varētu būtu 15-20 miljoni eiro. Savukārt valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu likmes palielināšana strādājošajiem par vienu procentpunktu veselības nozarei nākamgad varētu dot 85 miljonus eiro.

Lai nodrošinātu finansējumu veselības aprūpei un obligāto veselības apdrošināšanu, jau no nākamā gada par vienu procentpunktu palielinās sociālo nodokli. Šogad darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas likme ir 23,59%, bet darba ņēmēja likme ir 10,5%, nākamgad tā būs darba ņēmējam 24,09, bet darba devējam – 11%.   

Prasa neizsludināt "netaisnīgu" likumu

Partijas “Kustība „Par!”” un “Progresīvie” aicināja prezidentu neizsludināt šo likumu, jo tas ierobežošot pieeju veselības aprūpei 300 000 cilvēku Latvijā.

“Kustības “Par!”” vadītājs Daniels Pavļuts vēstulē prezidentam Raimondam Vējonim uzsver, ka liegt veselības aprūpi simtiem tūkstošu cilvēku, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, nav ne taisnīgi, ne pareizi, ne efektīvi.

Lielākais apdraudējums ir, ka apjomīgs skaits cilvēku Latvijā var tikt izslēgti no regulārās veselības aprūpes un daudziem no viņiem nebūs reālu iespēju „pašapdrošināties” līdzekļu trūkuma dēļ.

1 komentārs
Juons Grigals
Kāpēc paaugstina nodokļus nevis uzlabo medicīnas atdevi? Caurā maisā var bērt cik grib.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti