Pašlaik kļūst redzams – daļa darba ņēmēju atrodas ļoti skaudrā situācijā, jo viņiem sociālais nodrošinājums ir kritiski zems. “Ja ir deklarētas zemas algas, arī dīkstāves pabalsti ir zemi,” norādīja Muižniece.
Tāpēc Labklājības ministrijas skatījumā kopumā esot jāpārskata darbaspēka nodokļu režīmi. “Vai varam atļauties tik ļoti daudz dažādu sadrumstalotu nodokļu sistēmu? Domāju, ka šis jautājums ies kontekstā ar vispārēju nodokļu attīstības redzējumu,” sacīja Muižniece.
LM skatījumā jāievieš jau 2015. gadā izstrādātais pamatprincips – sociālās apdrošināšanas iemaksas būtu jāveic vismaz no minimālās algas, kas pašlaik ir 430 eiro.
Turklāt tas attiektos arī uz strādājošajiem, kuriem deklarēta par minimālo mazāka alga. Viņiem vai darba devējiem būtu jāsamaksā starpība.
Viņa gan nenoliedza, ka tādējādi nodokļu slogs mazāko algu saņēmējiem būtu proporcionāli lielāks. Vienlaikus Muižniece pieļāva izņēmumus, piebilstot – tiem jābūt saprātīgiem. Piemēram, izņēmumi varētu attiekties uz personām ar invaliditāti, arī pirmreizēji darba attiecības uzsākušajiem.
Kopumā izmaiņas attiektos uz trešdaļu nodokļu maksātāju jeb 300 000 strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem. “Paskatīties, vai mums patiešām ir vajadzīgs tik ļoti sadrumstalots nodokļu režīms. Ne tikai par mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem. Tāpat mums ir patentmaksātāji, autoratlīdzību saņēmēji. Šobrīd mēs tās sekas redzam,” norādīja Muižniece.
Atšķirīga situācija gan esot attiecībā uz pašnodarbinātajiem, uz kuriem varētu neattiekties LM iecerētās izmaiņas.
