Rīta intervija

Jānis Bordāns: Audits tieslietu jomā būs. Izmaksas ir nelielas, salīdzinot ar ieguvumiem

Rīta intervija

LIZDA centīsies pārliecināt politiķus pildīt skolotājiem dotos solījumus

Taras depozīta ieviešana 2020. gadā nav reāla. Sistēmai jābūt plašākai

Deputāts: Iepakojuma depozīta sistēmā varētu iekļaut arī tetrapakas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 7 mēnešiem.

Ieviešot dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, tajā varētu iekļaut ne tikai pudeles, bet arī tetrapakas. Tāpat tara varētu kļūt dārgāka ne tikai saistībā ar atgūstamo maksu par katru vienību, bet arī sistēmas apsaimniekošanas izdevumiem – intervijā Latvijas Radio pastāstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par”).

ĪSUMĀ:

  • Iepakojuma depozīta sistēma ļautu pircējiem nodot izlietoto produktu pudeles un atgūt daļu no samaksātā.
  • Sistēmā varētu iekļaut ne tikai stikla un plastmasas pudeles, bet arī tetrapakas.
  • Sistēma varētu izmaksāt 24-27 miljonus eiro.
  • Pircējus gaida pudeļu cenu pieaugums: 10 centi, kurus varēs atgūt, un vēl 3-10 centi par sistēmas uzturēšanu.
  • Par ieceri Latvijā diskutē jau gadiem, un pašlaik to apspriež Saeimā.

Pašlaik Saeimā diskutējamā dzērienu iepakojuma depozīta sistēmā paredzēts izveidot nacionāla līmeņa sistēmas operatoru, kuru veido dzērienu tirgotāji un ražotāji. Šis operators segs kopējās sistēmas izmaksas. Saskaņā ar esošajiem aprēķiniem

depozīta sistēmas izmaksas varētu būt 24-27 miljoni eiro, kas netiktu segti no valsts budžeta.

Izmaksas būs saistītas ar investīcijām infrastruktūrā, informācijas tehnoloģijās un speciālo automātu iegādē.

Plešs skaidroja, ka iepakojuma sadārdzinājums veidosies no divām komponentēm. Pašlaik paredzētā depozīta maksa ir 10 centi par taras vienību, kuru, nododot atpakaļ, būs iespējams atgūt samaksāto.

Taču ražotāji un tirgotāji arī norādījuši uz cenas pieaugumu par 5-10 centiem par dzērienu, kas saistīta ar sistēmas apsaimniekošanu. Ministrijas aprēķini gan liecina par iespējamo sadārdzinājumu par 3-4,5 centiem.

“Šī pēc būtības ir investīcija tajā, ka mēs uzlaboja un sakārtojam vidi,” sacīja deputāts.

Tāpat Plešs pastāstīja, ka

sistēmā papildus tādiem iepakojumiem kā stikla un plastmasas pudeles varētu iekļaut arī tetrapakas.

“Tradicionāli depozīta sistēma aptver dzērienu iepakojumu, kas ir PET pudeles, stikla pudeles, skārdenes, ūdens, saldināti dzērieni, alus. Taču ir skaidrs, ka šī daļa kopējā atkritumu apjomā ir savā ziņā ne pārāk liela,” atzina deputāts.

Tāpat viņš norādīja, ka iecere līdz 2020.gadam Latvijā ieviest depozīta sistēmu nav reāla un godīga pret uzņēmumiem, kuriem tas būtu jāpaveic nepilna gada laikā. Viņš cer, ka sistēmu izdosies ieviest šī Saeimas sasaukuma laikā.

KONTEKSTS:

Iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā.

Likumprojektu par dzērienu taras depozīta sistēmas ieviešanu uz Saeimu virzīja 2018. gada septembrī, bet oktobrī tas jau tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Šo likumprojektu nolēma pārņemt 13. Saeima.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti