Depozīta iepakojuma apsaimniekošana un glabāšana rada virkni problēmu mazo veikalu darbā (precizēts)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 4 mēnešiem.

Depozīta iepakojuma apsaimniekošana un glabāšana rada virkni problēmu mazo veikalu darbā, norādījuši tirgotāji. Noliktavās pietrūkst vietas tukšo pudeļu kastēm, un pudeļu šķirošana prasa papildu darba resursus. Sistēmas operators norādījis, ka apsaimniekošanas maksu plānots pārskatīt līdz gada beigām. Nākamnedēļ noslēdzas arī depozīta sistēmas ieviešanas pārejas posms, kad veikalos vairs nevarēs tirgot noteiktos iepakojumus bez depozīta zīmes. Tirgotāji lēš, ka daļu nemarķēto iepakojumu nepagūs iztirgot. 

Depozīta iepakojuma apsaimniekošana un glabāšana rada virkni problēmu mazo veikalu darbā
00:00 / 09:16
Lejuplādēt

"Sašķirot vēl stikla pudeles pēc formas... Tiem mazākajiem aparātiem kaste pilna un viss kopā – gan plastmasa, gan skārda bundžas. Tas viss šobrīd ir liels cilvēku darbs šeit," stāstīja Cēsu novada Liepas pagasta veikala "Lats" vadītājs Aivars Svars, Latvijas Radio rādot nelielo noliktavu jeb piebūvēto šķūni, kur tagad glabā arī uzkrāto depozīta iepakojumu. 

Liepā tikai trīs dienās aizpildīta jau puse no tukšajām kastēm un visās brīvajās vietās salikti maisi ar PET pudelēm un skārda bundžām.

Iezīmējot depozīta sistēmas sarežģījumus mazajiem veikaliem, saimnieks norādīja, ka bez tā, ka smagie maisi reizēm jācilā arī pārdevējām, stikla tara darbiniekiem katru reizi pašiem jāsašķiro 14 veidos.

Svars norādīja: "Mums ir labi, ka ir nolīgts zēns, kas dara šos darbus, bet brīvdienās meitenes cenšas, – kad jau ir pusmaiss, tad pašas atvelk līdz noliktavai, un tad darba dienās tas zēns sašķiro un sapilda maisus pilnus un aizmarķē. Mazākos veikalos, kur tikai divas pārdevējas, tur viņām pašām ar to visu jātiek galā un vēl ir prece jāpieņem, jāsaliek plauktos, pavadzīmes jāievada un jāapkalpo klienti, un vienlaikus vēl tas depozīta aparāts visu laiku ir jāiztukšo."

"Lata" veikalā Liepā taras pieņemšanas aparātā maisi piepildās vairākas reizes dienā, pastāstīja pārdevēja Līga: "Tas prasa daudz darba, jo jāapkalpo klienti un vienlaikus arī tas, kas atnes tukšās pudeles, ir klients. Ja aparāts ir pilns un nedarbojas, tad ir dusmīgs tas, kas atnesa depozītu un arī visi pārējie veikalā. Kad ir brīvāks brītiņš, tad vienmēr paskatāmies un patukšojam, un arī tās kameras aparātā ir jāmazgā visu laiku, lai nebūtu veikalā tā smarža."

Liepas pagasta nelielā veikala vadītājs depozīta sistēmas nodrošināšanai nodarbina atsevišķu darbinieku aptuveni stundu dienā. To, vai apsaimniekošanas maksa tirgotājam šīs izmaksas izlīdzinās, Svars vēl nav aplēsis. Viņš norādīja, ka atbalsta mērķi, taču

depozīta sistēmas izpildījumā patlaban ir trūkumi, īpaši iepakojuma uzglabāšanas iespējās.

Svars skaidroja: "Mums ir labi, ka iepriekš uzcēlām šķūni speciāli šķeldas glabāšanai, bet tad pārgājām uz gāzi un šobrīd atkal plānojam iepirkt šķeldu. Mums ir vajadzīgs tas šķūnis, bet tas šobrīd ir piepildīts ar tukšo taru, ar tiem maisiem un kastēm. Tā [depozīta sistēmas operatora] mašīna brauc reizi divās nedēļās. Mēs piesakām, un rāda, ka būs pēc divām nedēļām. Tas mūs galīgi neapmierina, jo sakrātā tara aizņem ļoti daudz vietas. Mums būtu vajadzīgs, lai izved kā minimums vienu reizi nedēļā."

Tāpat atlikušas vien pāris dienas līdz depozīta sistēmas pārejas perioda beigām, proti, no 1. augusta veikalu plauktos visiem dzērienu iepakojumiem, kas iekļauti sistēmā jābūt marķētiem ar depozīta zīmi. Svara ieskatā, veikalā būs produkcijas pārpalikumi bez depozīta zīmes, kas paliks pašu lietošanai vai utilizēšanai.

Veikalnieks atzīmēja, ka daudzu produktu grupu pieprasījums iepriekš nav precīzi paredzams, pieņemot preci no ražotāja.

"Piemēram, ir bezalkoholiskais šampanietis, kuru kāds nopērk reizi mēnesī vai divos. Un tās pudeles mums ir un tagad mēs esam viņas salikuši augļu vitrīnā un ledusskapī, un tās ir uz pusi nocenotas, lai cilvēki izpērk. Bet tāpat paliks pāri. Daži vairumtirgotāji nāks pretī un paņems atpakaļ," pauda Svars.

Depozīta sistēmas operatora vadītājs Miks Stūrītis vērtēja, ka pārpalikumu apjoms atkarīgs no konkrētu veikalu ķēžu loģistikas un piegādes sistēmas, jo daļa veikalu produkciju bez depozīta marķējuma jau ilgstoši nepieņem. Viņš norādīja, ka tirgotājiem ir iespēja produkciju pārmarķēt, laicīgi vienojoties ar savu piegādātāju – produkcijas importētāju vai ražotāju.

Pārmarķēšana nozīmē arī iepakojuma reģistrēšanu, ko apstiprina pats operators. Šādu pieteikumu gan nav daudz, un sistēmas operators lēš, ka neiztirgotā produkcija patlaban veikalos kopumā ir dažu procentu apmērā.

Stūrītis norādīja: "Tā vienīgā neērtība ir tā, ka tas prasa laiku un to nevar izdarīt dažu stundu laikā, jo ir nepieciešama vismaz nedēļa, ja gadījumā iepakojums nav nekad iepriekš reģistrēts ar šo uzlīmi, bet to ir iespējams izdarīt, ja ir palikuši neiztirgoti lielāki apjomi. Situācija atšķiras no viena veikalu tīkla uz otru. Tie veikali, kas ātrāk sāka jau nepieņemt šādus iepakojumus un neveidoja jaunus krājumus bez depozīta zīmēm, tad tur tā situācija ir pavisam laba, bet ir veikali, kur šie iepakojumi vēl ir atrodami."

Līdz ar Jāņu brīvdienām depozīta sistēmā nodošanas apjoms pieauga par 50%, salīdzinot ar pavasari. Patlaban dienā vidēji tiek nodots ap miljons iepakojumu. Stūrītis atzina, ka vasaras sezonā veikalu noliktavas pildās krietni ātrāk, bet viņa ieskatā izvešanas loģistika ir pietiekami elastīga.

"Protams, sastrēgums bija pēc Jāņu brīvdienām, bet šobrīd mēs esam pārgājuši uz stabilu izvešanas grafiku, ko iepriekš nebija iespējams izdarīt šajā apjoma pieauguma fāzē.

Šobrīd mēs jūtam, ka apjoms ir nostabilizējies un mēs arī pielāgojām izvešanas kapacitātes. Un, ja nepieciešams, mēs to palielinām, un ir arī liels veikalu skaits, kur mēs braucam pakaļ katru dienu," paskaidroja Stūrītis. 

"Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā norādīja, ka veikalu tīkla plauktos pēdējā nedēļā palikuši vien daži simti pudeļu bez depozīta zīmes. Šādus iepakojumus tirgotājs no ražotājiem nepieņem jau kopš maija. Nodoto iepakojumu apjomi arī lielajiem tīkliem ir izaicinājums, bet katram veikalam vairāk pieejamas arī brīvas telpas uzglabāšanai. 

"Maxima" depozīta punktu izveidē un attīstīšanā ieguldījusi vairāk nekā 2 miljonus eiro, un tirgotājs aprēķinājis, ka to attiecīgi vēlāk atgūs ar apsaimniekošanas maksu sešu gadu laikā.

Uzņēmuma pārstāve Bagātā sacīja: "Nevar noliegt, ka bija veikali, kuros bija šie sastrēgumi un bija lieli nodotie apjomi. Jūnija beigās tas pieauga divas reizes pāris dienu laikā. Apjoms auga ne tikai uz svētku brīvdienu rēķina, bet vispār uz sistēmas darbības ritmu, un jau līdz jūlija vidum mūsu taromātos nodoti 25 miljoni depozīta iepakojumu. Tas, protams, prasa arī mūsu resursu un laiku, bet mēs saprotam, ka esam viens no lielākajiem tirgus spēlētājiem, un tā ir arī mūsu sociālā atbildība."

Savukārt veikalu tīkla "Aibe" pārstāvis Juris Lamberts īsi pirms depozīta sistēmas pārejas posma beigām vēl secinājis, ka daļa neiztirgoto dzērienu, kas nav marķēti ar depozīta zīmi, veikalos palikuši arī iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ. Arī Lamberts norādīja uz zaudējumiem, ko sistēmas apsaimniekošana rada īpaši maziem tirgotājiem.

Lamberts pauda: "Mēs jau no pirmās dienas uzskatījām, ka depozīta sistēmai būs zaudējumi,  un arī kolēģi Lietuvā mūs brīdināja, ka varam šo sistēmu ielikt zaudējumu pozīcijā. Turklāt tad, kad šī apsaimniekošanas cena tika kalkulēta, tur nebija energokrīze paredzēta, un pat tad jau tā bija mīnus pozīcija. Un vēl pie šīs situācijas, kas ir Latvijā, arī pie tā, kā pārdevējiem tiek celtas algas, nu diemžēl tas ir atkal sitiens tieši mazajiem veikalniekiem."

Precizēta informācija par apsaimniekošanas izmaksām tirgotajiem.

Patlaban noteikts, ka aptuveni divi centi par katru pieņemto iepakojumu tiek atvēlēti apsaimniekošanas izmaksām tirgotajiem. Šo maksu plānots pārskatīt līdz gada beigām, atzina sistēmas operatora vadītājs Stūrītis

Viņš atklāja: "Pārskatīsim, un īpaši vēl šajos dinamiskajos un nestabilajos ekonomiskajos apstākļos tiks vērtēti gan visi izmaksas veidojošie faktori tirgotājiem, tostarp arī darbaspēks, bet arī esošajā apsaimniekošanas maksā pusi no izmaksām veido darbaspēka izmaksas."

Ja pēc 1. augusta veikalu plauktos parādīsies sistēmā noteiktie dzērienu iepakojumi bez depozīta marķējuma, tad tirgotājam var tikt piemērots arī administratīvais sods. Jāpiebilst, ka tie dzērienu ražotāji, kuri depozīta iepakojumu laiž tirgū nelielos apjomos – līdz 150 kilogramiem gadā, tiem dalība depozīta sistēmā nav obligāta, kas nozīmē, ka plauktos joprojām var būt arī atsevišķi iepakojumi bez depozīta zīmes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti