ĪSUMĀ:
- Mazajos veikalos trūkst vietas taras uzglabāšanai – tas rada problēmas.
- Daudzviet tara jāpieņem pārdevējiem – papildu slogs un iespējamas kļūdas; ar taru atnes arī prusakus.
- "Depozīta iepakojuma operators" uzskata – sistēma strādā labi, aicina nesteigties nodot taru pēcsvētku nedēļā.
Šī pēcsvētku nedēļa mazajiem lauku veikaliem, kuri pieņem tukšo taru, rada ne mazumu sarežģījumu, un tas vēl vairāk izgaismo problēmas, ar kurām mazie tirgotāji saskaras arī ikdienā.
Veikala īpašniece ved maisus ar taru uz mājām
Veikalu tīkla "Aibe" attīstības nodaļas vadītājs Juris Lamberts pastāstīja, ka "svētki ir tāda interesanta lieta, ka mūsu iedzīvotāji migrē uz laukiem pie radiem, draugiem, un bieži vien, veicot pirkumus lielveikalos vai mazākos veikalos tepat pie mājas Rīgā, viņi dodas ar šo taru prom uz lauku reģioniem. Un tad, kad tā balle ir beigusies, tad, lai nevestu taru atpakaļ, viņi dodas uz šiem mazajiem veikaliem, lai nodotu depozītu".
"Un tad tā ir katastrofa. Daži to veic ar tādu nelielu agresiju, ka ir likums un jums tas ir jādara. Ienāciet noliktavā un apskatieties, ka mums fiziski nav vietas. Ja glāze ir pilna, tad tajā var tikai pārliet pāri," atzina "Aibe" pārstāvis.
Viņš uzsvēra, ka lielākajai daļai mazo lauku veikalu noliktavas telpas ir ļoti mazas, līdz ar to tukšās pudeles nav, kur uzglabāt.
"Tāda bezizejas sajūta, ka es ļoti to gribu izdarīt, bet es to nevaru izdarīt fiziski. Mums ir arī foto uzņēmums, kur
viena no "Aibes" veikala īpašniecēm ar diviem maisiem rokās dodas uz savu privāto īpašumu, mājām, lai noglabātu tur to taru.
Tad kaut kas īsti nav pareizi, ja mēs esam tiktāl tikuši, bet tāda viegla risinājuma, kā mēs saprotam, nav," stāstīja Juris Lamberts.
"Taromātu sagrauzuši prusaki"
Arī veikalu tīkla "Lats" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis uzsvēra, ka mazie veikali ik dienas saskaras ar problēmām depozīta sistēmas nodrošināšanā un viņš teju ik dienas saņem kādu sūdzību no veikala pārstāvjiem.
""Lats" tīklā ir vairāk nekā 500 veikali, un puse no tiem pieņem taru – puse manuāli un puse automātiski," stāstīja Okmanis.
Un izaicinājums ir ne vien tiem veikaliem, kuros taru pieņem manuāli. Arī ar taromātiem mēdz būt problēmas.
Vienā no vēstulēm Okmanim rakstīts: "Depozīts un pirmssvētku laiks ir īsts izaicinājums depozīta tirgotājiem. Mūsu pagastā otrā depozīta pieņemšanas vietā, kur arī ir mazā iekārta, jau vairākas dienas depozīta pieņemšana ir pārtraukta. Iemesls – prusaki. To esot papilnam.
Taromātu sagrauzuši. Prusaki nerodas no netīrības, bet to atnes ar tukšo depozīta taru uz pārtikas veikalu."
Okmanis stāstīja, ka manuālā pieņemšanā viss smagums gulstas uz pārdevējas pleciem.
"Tiek grauts arī pārdevējas profesijas prestižs. Viņai visu laiku ar rokām jāvandās pa taru. Jāstrādā ar netīrumiem, ar atkritumiem principā," norādīja "Lats" pārstāvis.
Turklāt gadās arī kļūdas, jo depozīta sistēmas zīmītes, kas ir uz pudelēm, tiek pārbaudītas ar redzi.
"Lietuvā un Igaunijā šīs taras zīmītes ir līdzīgas. Ja atnāk pircējs ar pieciem maisiem vai divsimt pudelēm un to nodod, tad, protams, izsekot katrai šai taras zīmītei nav iespējams, un līdz ar to ir kļūdas. Un tālāk taru nodod DIO, un tur izlaižot caur automātisko sistēmu, izmet ārā šīs pudeles, kas ir nepareizi pieņemtas. Tas ir uz pārdevēja rēķina, jo neviens to nekompensē," skaidroja Okmanis.
Okmanis stāstīja, ka tirgotāji par depozīta sistēmas nebūšanām mazajos lauku veikalos ir informējuši atbildīgās valsts iestādes, bet pagaidām dzirdīgas ausis nav atraduši.
"Dialogs ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) notiek, bet tas ir ļoti lēns un gauss," viņš piebilda.
Aicina iedzīvotājus nesteigties nodot pudeles pēcsvētku nedēļā
Savukārt depozīta sistēmas nodrošinātājs SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis uzvēra, ka sistēma strādā labi. Viņš gan nenoliedza, ka mazajiem veikaliem vietas trūkums var būt izaicinošs, bet tiem ir jādomā, kā veikala saimniecību pārkārtot iepakojuma pieņemšanai.
"Protams, jebkuru procesu var pilnveidot, un tas ir tas, ko mēs darām.
Mums ir vairāk nekā 1400 taras pieņemšanas punkti, un kādā punktā kāds ir neapmierināts. Ir arī palikuši pēdējie mohikāņi, dumpinieki, kā paši tirgotāji saka par saviem kolēģiem, kuri vēl nav pievienojušies sistēmai, un viņiem, protams, nākas maksāt arī soda naudas. Ne mums, bet valsts uzraugošajām institūcijām. Bet tādi ir burtiski daži," stāstīja Stūrītis.
Gada nogalē līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" bija noslēgušas jau vairāk nekā 1250 tirdzniecības vietas. "Tie ir līgumi gan par automātisko, gan manuālo taras pieņemšanu," sacīja Stūrītis.
Tikmēr daļa mazo veikalu ir šausmās par viņiem izvirzītajām prasībām un izmisīgi cīnās pret obligātā kārtā uzspiesto prasību slēgt līgumu ar SIA "Depozīta iepakojuma operators".
Stūrītis stāstīja, ka depozīta pieņemšanas apjoms pirmajā sistēmas darbības gadā aizvien pieaug un šobrīd dienā tiek nodoti, 1,3 miljoni iepakojuma, un pēcsvētku periodā sistēmai būs jāiztur ievērojama papildu slodze.
"Un mēs lēšam, ka apmēram ap Līgo svētkiem pieņemsim 400 miljono iepakojumu kopš depozīta sistēmas sākuma," prognozēja Stūrītis.
Pudeļu pieņemšanā pirmā pēcsvētku nedēļa solās būt darbīgākā. Stūrītis aicina iedzīvotājus nesteigties ar pudeļu nodošanu, šādi pārslogojot mazos veikalus.
